Eiropas Pieejamības akts - transponēšanas instrumentu kopums

Satura rādītājs

1. sadaļa: Kas ir transponēšanas rīku kopums?

Instrumentu kopuma mērķis ir sniegt aizstāvjiem rīkus un priekšlikumus, lai panāktu stingru valsts tiesību aktu pieņemšanu un atbilstošu īstenošanu, kas atbilst Eiropas Pieejamības aktam (EAA jeb Akts).

Rokasgrāmatā ir sniegts īss ieskats tiesību aktā un ar to saistītos galvenajos dokumentos un definīcijās, sniegts transponēšanas un īstenošanas grafiks, kā arī norādīts, kas ir galvenie procesa dalībnieki.

Rokasgrāmatā arī izskaidrots, uz ko attiecas Akts, kādi ir svarīgākie Akta noteikumi, kas jāņem vērā transponēšanas posmā, un kā tos var uzlabot valsts līmenī. Rokasgrāmatā arī izskaidrota tiesību akta īstenošana, uzraudzība un ziņošana, kā arī Eiropas Komisijas pārskats par to, kā dalībvalstis turpmākajos gados īstenos aktu.

Instrumentu kopuma izstrādi vadīja un vadīja Eiropas Invaliditātes forums. EDF dalīborganizācijas piedalījās šajā procesā un sniedza EDF speciālās zināšanas. EUD sniedza EDF ieguldījumu šī rīku kopuma izstrādē, lai nodrošinātu, ka tas ir vērtīgs rīks nedzirdīgo interešu aizstāvjiem ES.

2. iedaļa: Eiropas Pieejamības akts

Eiropas Pieejamības akts[1] (EAA), ir ES tiesību akts, ar ko visā ES tiks noteiktas jaunas minimālās pieejamības prasības virknei produktu un pakalpojumu.[2] Tā mērķis ir nostiprināt personu ar invaliditāti tiesības piekļūt ES iekšējā tirgū pieejamām precēm un pakalpojumiem. Šis tiesību akts ir Direktīva, kas nozīmē, ka tajā ir noteikti saistoši pieejamības mērķi, bet Eiropas Savienības dalībvalstīm (dalībvalstīm) ir atstāta iespēja izlemt, kā tās vēlas tos sasniegt. Tā tika pieņemta 2019. gadā un papildina un papildina citus ES tiesību aktus, kas attiecas uz pieejamību.[3]

Akts stājās spēkā 2019. gada 27. jūnijā, un dalībvalstīm ir trīs gadi, lai to transponētu valsts tiesību aktos, tas nozīmē, lai ieviestu jaunus un/vai atjauninātu esošos valsts tiesību aktus, lai tie atbilstu šim aktam. ES valstīm minēto valsts tiesību aktu teksts ir jāpaziņo Eiropas Komisijai.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (Dokuments attiecas uz EEZ)

[2] Sīkāka informācija atrodama vietnē Komisijas tīmekļa vietne par direktīvu.

[3] ES fondu noteikumi, Publiskā iepirkuma direktīva, Tīmekļa pieejamības direktīva, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Elektronisko sakaru kodekss.

3. iedaļa: Galvenie dokumenti

  • Eiropas Pieejamības akts (Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīva (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām). Akta pilns teksts ir pieejams visās ES valodās.. Lai sāktu, varat izlasīt īss satura kopsavilkums Likuma.
  • Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (Konvencija).  To var atrast dažādās valodās - ES un visas dalībvalstis ir ratificējušas Konvenciju, tāpēc tām ir pienākums nodrošināt personām ar invaliditāti vienlīdzīgas tiesības piekļūt fiziskajai videi, transportam, informācijai un saziņai, kā arī citiem sabiedrībai pieejamiem vai sniegtiem objektiem un pakalpojumiem. Tām arī jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka privātie uzņēmumi, kas piedāvā sabiedrībai pieejamus vai sniegtus objektus un pakalpojumus, ņem vērā visus pieejamības aspektus personām ar invaliditāti.[1]
  • Vispārīgais komentārs Nr. 2 (2014) par 9. pantu: pieejamība sniegts sīkāks skaidrojums par ES un dalībvalstu pienākumiem nodrošināt pieejamību personām ar invaliditāti saskaņā ar Konvenciju.Saite uz Vispārīgā komentāra Nr. 2 tekstu angļu, franču, spāņu, arābu, krievu, krievu un ķīniešu valodā.

[1] Tas nozīmē, ka likums nerada jaunas prasības dalībvalstīm, jo tām jau ir pienākums īstenot ANO Konvenciju, kurā pieejamība ir uzskatīta par priekšnoteikumu, lai varētu izmantot visas Konvencijā noteiktās tiesības.

4. iedaļa: Laika grafiks no transponēšanas līdz īstenošanai

2022 Termiņš, kurā dalībvalstīm jāpieņem un jāpublicē valsts normatīvie un administratīvie akti, lai panāktu atbilstību šim aktam. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu šo noteikumu tekstu Komisijai.

2025 Termiņš, līdz kuram dalībvalstīm jāpiemēro šie pasākumi.

2027 Termiņš, līdz kuram dalībvalstīm jānodrošina iespēja atbildēt uz neatliekamās palīdzības zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112".

2030 Termiņš, līdz kuram dienestiem jāpārtrauc izmantot nepieejamus produktus, kas jau tika izmantoti līdz 2025. gada 28. jūnijam.

2030 Termiņš, līdz kuram Eiropas Komisija iesniedz pirmo ziņojumu par Akta piemērošanu. Pēc tam šis ziņojums jāsniedz reizi piecos gados.

2045 Pēdējais iespējamais datums, kad pakalpojumi var izmantot nepieejamus pašapkalpošanās terminālus. Pakalpojumi var turpināt izmantot pašapkalpošanās termināļus, kas izmantoti pirms 2025. gada 28. jūnija, līdz šo termināļu ekonomiskā kalpošanas termiņa beigām, bet ne ilgāk kā 20 gadus pēc šo termināļu izmantošanas sākuma.

5. iedaļa: Minimālās saskaņošanas direktīva

Direktīva nosaka tikai absolūtais prasību minimums kas jāievēro, sīkāk nenorādot, kā šīs prasības izpildīt. Dalībvalstis var pieņemt valsts tiesību aktus, kas ir vērienīgāki nekā ES teksts, bet nekad nav maigāki vai pretrunīgi. Tās var arī noteikt, ka Akta brīvprātīgās pieejamības prasības (piemēram, attiecībā uz apbūvēto vidi) ir obligāti jāiestrādā savos tiesību aktos. Tāpat tās var attiecināt tiesību aktu arī uz citiem produktiem, kas nav iekļauti šajā aktā (piemēram, viedām sadzīves ierīcēm), un attiecībā uz tiem izmantot šajā aktā noteiktās pieejamības prasības.

Valstīm ir arī zināma rīcības brīvība attiecībā uz īstenošanas termiņiem, un dažos gadījumos tās var izvēlēties noteikt īsākus termiņus, nekā ierosināts Aktā. Piemēram, aktā teikts, ka dalībvalstis var atļaut pakalpojumu sniedzējiem līdz 2025. gada 28. jūnijam līdzīgu pakalpojumu sniegšanai turpināt izmantot pašapkalpošanās termināļus, kas jau izmantoti līdz 2025. gada 28. jūnijam, līdz to ekonomiski lietderīgās lietošanas laika beigām.[1] šo termināļu, bet ne ilgāk kā 20 gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā (32. panta 2. punkts). Tas nozīmē, ka valstis šo termiņu var arī saīsināt.

Lai interešu aizstāvība būtu veiksmīga, Eiropas Invaliditātes forums sniedz padomus valstu organizācijām, kas apvieno personas ar invaliditāti:

  • Vienojieties ar citām personu ar invaliditāti organizācijām un sociālajiem partneriem par kopīgu stratēģiju, kā aizstāvēt to, lai jūsu valstī tiktu ievērotas ne tikai minimālās Likuma prasības. To var darīt, ierosinot brīvprātīgās pieejamības prasības padarīt par obligātām (piemēram, prasības attiecībā uz apbūvēto vidi) vai ierosinot jaunus produktus un pakalpojumus, kas neietilpst Likuma darbības jomā un kuros var izmantot tās pašas pieejamības prasības, kas ierosinātas Likumā (piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces, tūrisma pakalpojumi).
  • Aiciniet saīsināt ieviešanas termiņus, ja tas ir iespējams, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kurus uzskatāt par jums izšķirošiem (piemēram, Eiropas vienotā ārkārtas palīdzības dienesta tālruņa "112" pieejamība) vai kuri ir nepamatoti gari (piemēram, esošie pašapkalpošanās termināļi).

[1] Paredzamais laikposms, kurā produkts joprojām būs noderīgs īpašniekam.

6. iedaļa: Galvenās definīcijas

Šajā sadaļā ir sniegta galvenā juridiskā un tehniskā terminoloģija, kas nepieciešama, lai izprastu aktu un iesaistītos sarunās par tā transponēšanu valsts līmenī. Šajā rokasgrāmatā ir izskaidroti termini, kas ir svarīgi personām ar invaliditāti Akta transponēšanas laikā valsts līmenī.

Paskaidroti arī termini, kas nav izskaidroti tiesību aktā, bet tajā tiek lietoti un/vai ir nepieciešami priekšzināšanām. Tie ir apzīmēti ar zvaigznīti (*).

Ar produktiem un pakalpojumiem saistītie termini

Produkts ir viela, preparāts vai prece, kas ražota ražošanas procesā un kas nav pārtika, barība, dzīvi augi un dzīvnieki, cilvēku izcelsmes produkti un augu un dzīvnieku izcelsmes produkti, kas tieši saistīti ar to turpmāku pavairošanu.

Pakalpojums*ir jebkura pašnodarbināta saimnieciskā darbība, ko parasti veic par maksu.[1]

Palīgtehnoloģijas ir jebkurš priekšmets, iekārta, pakalpojums vai produktu sistēma, tostarp programmatūra, ko izmanto, lai palielinātu, saglabātu, aizstātu vai uzlabotu personu ar invaliditāti funkcionālās spējas. Šīm tehnoloģijām ir svarīga nozīme, lai veicinātu personu ar invaliditāti neatkarību un pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrībā.

Audiovizuālo mediju pakalpojums* ir pakalpojums, par kuru redakcionāli atbild plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējs un kura galvenais mērķis ir sniegt raidījumus plašai sabiedrībai, izmantojot elektronisko sakaru tīklus. Šis pakalpojums ir vai nu televīzijas pārraide, vai audiovizuālo mediju pakalpojums pēc pieprasījuma (piemēram, Netflix, HBO, Amazon Prime u. c.); audiovizuālo mediju pakalpojums ietver arī audiovizuālus komerciālus paziņojumus (piemēram, TV reklāmas).[2]

Pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem ir elektronisko sakaru tīklos pārraidīti pakalpojumi, ko izmanto, lai identificētu, izvēlētos, saņemtu informāciju par audiovizuālo mediju pakalpojumiem un skatītos tos, kā arī visas nodrošinātās funkcijas, piemēram, subtitrus (sauktus arī par titriem) nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, audio aprakstu, mutvārdu subtitrus un zīmju valodas tulkojumu, kas izriet no Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 7. pantā minēto pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas pasākumu īstenošanas.[3] Tas ietver arī elektroniskos programmu ceļvežus (EPG),[4] TV dekoderi, TV kanālu un pieprasījumvideo platformu tīmekļa vietnes un mobilās lietotnes, kā arī jebkādi citi līdzekļi piekļuvei audiovizuālo mediju pakalpojumiem.

Elektronisko sakaru pakalpojums* ir (parasti maksas) pakalpojums, ko sniedz, izmantojot elektronisko sakaru tīklus, kas ietver piekļuvi internetam, starppersonu saziņas pakalpojumus (piemēram, tradicionālos telefona zvanus, video zvanus, īsziņas starp divām personām, kā arī visu veidu e-pasta vai ziņojumapmaiņas pakalpojumus vai grupu tērzēšanu).[5]

Teksts reālajā laikā (RTT) teksts tiek pārraidīts uzreiz pēc tā ievadīšanas vai izveidošanas. Saņēmēji var uzreiz izlasīt ziņojumu, kamēr tas tiek rakstīts, negaidot.[6]

Kopējais sarunu pakalpojums* ir multivides reāllaika sarunu pakalpojums, kas nodrošina vienlaicīgu video, balss un reāllaika teksta pakalpojumu telekomunikācijās. Pilna saruna ļauj cilvēkiem divās vai vairākās vietās: a) redzēt vienam otru, b) dzirdēt vienam otru un c) veikt teksta mijiedarbību (reāllaika teksts) vienam ar otru, vai izvēlēties sazināties, izmantojot jebkuru no šiem trim veidiem, un to darīt reāllaikā.[7]

Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi* ir visi dzelzceļa pasažieru pārvadājumi, uz kuriem attiecas Regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (EK) Nr. 1371/2007.[8] Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kuru darbība aprobežojas ar pilsētas, piepilsētas vai reģionālo pārvadājumu veikšanu, neietilpst šā likuma darbības jomā.

CE marķējums:* Burti "CE" ir uz daudziem produktiem, ko tirgo paplašinātajā vienotajā tirgū Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Tie norāda, ka EEZ pārdotie ražojumi ir novērtēti kā atbilstoši augstām drošības, veselības un vides aizsardzības prasībām. Kad EEZ iegādājaties jaunu tālruni, rotaļu lācīti vai televizoru, uz tiem var atrast CE marķējumu. CE marķējums atbalsta arī godīgu konkurenci, jo visi uzņēmumi ir atbildīgi par vienādu noteikumu ievērošanu.

Uzņēmējs ir vai nu ražotājs, vai ražotāja pilnvarotais pārstāvis, vai importētājs, vai produkta izplatītājs, vai pakalpojumu sniedzējs.

Mikrouzņēmumi ir uzņēmums, kas nodarbina mazāk nekā 10 personas un kura gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR.

Personas ar invaliditāti Likumā ir definētas personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrībā uz vienlīdzīgiem pamatiem ar citiem. Likuma tekstā termini patērētājiem ar invaliditāti un galalietotāji ar invaliditāti tiek lietoti savstarpēji aizvietojami.

Termini, kas saistīti ar avārijas sakariem

Sabiedriskās drošības atbildēšanas punkts jeb "PSAP "* ir fiziska vieta, kur pirmo reizi tiek saņemts ārkārtas ziņojums, par ko atbild valsts iestāde vai valsts atzīta privāta organizācija. Formulējums "vispiemērotākais ĀIC". šajā likumā bieži tiek lietots. Tas nozīmē ĀIC, ko atbildīgās iestādes ir izveidojušas, lai aptvertu neatliekamās palīdzības sakarus no noteiktas teritorijas vai noteikta veida neatliekamās palīdzības sakarus. Piemēram, ĀIC ir centri, kas pieņem un atbild uz ārkārtas izsaukumiem (piemēram, 112) un nosūta palīdzību (ugunsdzēsējus, policiju vai ātro palīdzību).

Ar ES regulējumu un saskaņošanu saistīti termini

Standarti* ir brīvprātīgi tehniskie dokumenti, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju produktu un pakalpojumu izstrādē: elektrības kontaktdakšu, liftu, mobilo tālruņu lādētāju, subtitru u. c. Standartiem ir būtiska nozīme, lai garantētu atbilstošu kvalitātes, drošības, vides aizsardzības un pieejamības līmeni personām ar invaliditāti.

  • Eiropas standarts* ir Eiropas standartizācijas organizāciju CEN, CENELEC vai ETSI pieņemts standarts. (Uzziniet vairāk par Eiropas standartizācijas organizācijām). Eiropas standartus saīsināti apzīmē ar burtiem "EN" kā atsauces numuru.
  • Saskaņotais standarts* ir Eiropas standarts, kas pieņemts, pamatojoties uz Eiropas Komisijas pieprasījumu piemērot Eiropas Savienības saskaņošanas tiesību aktus (piemēram, Pieejamības likumu). Saskaņotie Eiropas standarti ir minēti ES Oficiālajā Vēstnesī, un tos saīsināti apzīmē ar burtiem "HEN". Organizācijas un uzņēmumi var ievērot saskaņotos standartus, lai pierādītu, ka tie atbilst ES tiesību aktiem.

Tehniskās specifikācijas* aprakstīt tehniskās prasības, kas jāizpilda produktam, procesam vai pakalpojumam, lai izpildītu juridiskās saistības. Saistībā ar šo tiesību aktu Eiropas Komisija var izstrādāt tehniskās specifikācijas, lai izpildītu pieejamības prasības, ja rodas problēmas vai kavēšanās ar standarta izstrādi (sk. īstenošanas aktu turpmāk).

Deleģētais akts:* tas ir ES juridisks instruments, kas ļauj Eiropas Komisijai grozīt vai papildināt kādu ES tiesību aktu, neveicot visaptverošu konkrētā tiesību akta pārskatīšanu. Piemēram, deleģētais akts saistībā ar Pieejamības aktu ir Komisijas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus, lai sīkāk precizētu pieejamības prasības, kas noteiktas akta I pielikumā, lai nodrošinātu to paredzēto ietekmi. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz Likumā noteiktajām savietojamības prasībām, piemēram, prasībām, kas saistītas ar ārkārtas saziņu visā ES vai palīgtehnoloģiju izmantošanu.

Īstenošanas akts* Eiropas Komisija var pieņemt jomās, kurās ir vajadzīgi vienoti īstenošanas nosacījumi visā Eiropas Savienībā. Attiecībā uz Pieejamības aktu Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju pieejamībai attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis akts, visā ES. Konkrēti, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas, kuras atbilst pieejamības prasībām, ja standartizācijas organizācijas nepamatoti kavējas vai noraida pilnvarojumu izstrādāt saskaņotu standartu.

Eiropas Invaliditātes foruma ieteikumi:

Aiciniet savas valsts likumdevējus paplašināt dažas definīcijas, kas pašlaik ierobežo Akta darbības jomu. Jo īpaši šādu definīciju:

  • Pasažieru transporta pakalpojumi definīcijas ir jāpaplašina, iekļaujot tajās reģionālā, pilsētas un piepilsētas transporta pakalpojumus un transportlīdzekļus (3.31.-3.36. pants), jo tās attiecas tikai uz tālsatiksmes pārvadājumiem. Attiecībā uz dzelzceļa transporta pakalpojumiem iesakām valdībai pieņemt definīciju, kas iekļauta 3.3.3. pantā. 3.33. punktu bez izņēmuma.
  • Banku pakalpojumi jāpaplašina, lai personas ar invaliditāti varētu strādāt finanšu nozarē un atvieglotu banku pakalpojumu pieejamību. Pagaidām likums ierobežo to banku pakalpojumu veidu, kuriem būs jābūt pieejamiem un iekļaujošiem, līdz banku pakalpojumi patērētājiem. Tas attiecas uz:
    • Kredītlīgumi
    • Rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana saistībā ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem.
    • Rīkojumu izpilde klientu vārdā
    • Darījumi uz sava rēķina
    • Ieguldījumu konsultācijas un citi papildu pakalpojumi
    • Maksājumu pakalpojumi
    • Pakalpojumi, kas saistīti ar maksājumu kontu un elektronisko naudu.

Atgādiniet savas valsts likumdevējiem, ka banku pakalpojumu nepieejamība, kuras dēļ personas ar invaliditāti nevar strādāt banku nozarē, ir pārkāpums. Padomes Direktīva 2000/78/EK par vienlīdzīgas attieksmes vispārējiem pamatprincipiem nodarbinātības un profesijas jomā.

[1] Regulas 4. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū

[2] Regulas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts Direktīva (ES) 2018/1808

[3] Ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD) tiek izveidota ES līmeņa sistēma, lai koordinētu valstu tiesību aktus attiecībā uz visiem audiovizuālajiem medijiem - gan tradicionālajām TV pārraidēm, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (piemēram, Netflix, Amazon Video, Now TV). Viens no tās mērķiem ir nodrošināt audiovizuālo mediju satura pieejamību personām ar invaliditāti. Lasiet . EAF instrumentu kopums par AVMSD transponēšanu papildu informācijai.

[4] Elektroniskais programmu ceļvedis (EPG)

[5] Regulas 2. panta 4. punkts Direktīva (ES) 2018/1972

[6] Juridiskā definīcija 3. panta 14. punktā Direktīva (ES) 2019/882

[7] Skatīt juridisko definīciju 2. panta 35. punktā. Direktīva (ES) 2018/1972

[8] Regulas 2. panta 1. punkts Regula (EK) Nr. 1371/2007

7. iedaļa: 5 Galvenie transponēšanas dalībnieki valsts līmenī

Tie ir galvenie transponēšanas procesā iesaistītie dalībnieki:

1. Dalībvalstis (ES valstis)

Katra valdība ir atbildīga par Akta transponēšanu valsts tiesību aktos, kas nozīmē, ka tām ir jāpieņem jauni tiesību akti vai jāmaina spēkā esošie tiesību akti, lai nodrošinātu atbilstību Aktam, un tās ir atbildīgas par EPL īstenošanu.

Ņemot vērā, ka likums aptver dažādas jomas (publiskais iepirkums, digitalizācija, telekomunikācijas, transports u.c.), ļoti iespējams, ka likuma transponēšanā ir iesaistītas vairākas ministrijas.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām:

  • Noskaidrojiet attiecīgās ministrijas, kas iesaistītas transponēšanā, un sazinieties ar tām pēc iespējas ātrāk - tās jau gatavojas transponēšanai. Ja nezināt, kas pārrauga šo darbu, jautājiet
    • Jūsu ministrs, kas atbildīgs par invaliditātes jautājumiem
    • Jūsu CRPD kontaktpunkts
    • Jūsu ministrs, kas atbildīgs par digitālajām lietām, telekomunikācijām vai iekšējo tirgu
    • EUD vai EAF sekretariāts var mēģināt palīdzēt noteikt attiecīgos valstu kontaktus.
  • Rakstiet atbildīgajai ministrijai vai ministrijām un lūdziet tikšanos, lai izklāstītu savu nostāju un sniegtu padomu.
  • Atgādiniet tām par to pienākumiem nodrošināt preču un pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un uzsveriet, ka šis likums tām neparedz nekādas papildu prasības.
  • atsaucieties uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības, pretdiskriminācijas un vienlīdzības jomā, lai uzsvērtu savas kā patērētāja tiesības un norādītu, ka pieejamības trūkums novedīs pie diskriminācijas un valsts pretdiskriminācijas tiesību aktu pārkāpuma.
  • Paskaidrojiet, ka Pieejamības akta efektīva transponēšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu efektīvu pieejamības noteikumu piemērošanu. Publiskā iepirkuma direktīva[1], un Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva un Eiropas Elektronisko sakaru kodekss.
  • Esiet gatavi pierādīt, kādas priekšrocības personām ar invaliditāti un plašākai sabiedrībai sniedz vērienīgāki noteikumi par produktu un pakalpojumu pieejamību.
  • pieprasīt, lai valstu tiesību aktos tiktu precizēti nepieciešamie nosacījumi, piemēram, uzraudzības, sūdzību iesniegšanas, ziņošanas procedūru un finansējuma pieejamība, kas ļautu personu ar invaliditāti organizācijām efektīvi sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm.
  • iestāties par to, lai valsts tiesību aktos tiktu iekļauti skaidri noteikumi par tirgus uzraudzības un citu attiecīgo iestāžu politiskās un finansiālās neatkarības nodrošināšanu, kā arī noteikumi par pietiekamiem finanšu resursiem, cilvēkresursiem un apmācību, lai nodrošinātu pieejamības ekspertīzi.
  • Sazinieties ar savas valsts parlamenta deputātiem, kuri ir ieinteresēti invaliditātes un pieejamības jautājumos. Viņi var palīdzēt jums izdarīt spiedienu uz valdību, lai nodrošinātu efektīvu likuma īstenošanu.
  • Sazinieties ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri, jūsuprāt, arī varētu sniegt atbalstu. Uzziniet viņu kontaktinformāciju.
  • Sazinieties ar savu valsts līdztiesības iestāde. Daudzām līdztiesības iestādēm ir piešķirtas pilnvaras aizsargāt personas ar invaliditāti no diskriminācijas un veicināt viņu līdztiesību attiecībā uz piekļuvi precēm un pakalpojumiem. Tā kā tās ir valsts iestādes, tās var sniegt juridiskas norādes un, iespējams, var jūs sazināties ar attiecīgajām valsts iestādēm.
  • Sazinieties ar Valsts cilvēktiesību iestādes (VRI), valsts iestādes, kuru uzdevums ir aizsargāt un veicināt cilvēktiesības valsts līmenī. Tās pievēršas visdažādākajām cilvēktiesību tēmām, tostarp invaliditātes tiesībām un cilvēktiesībām uzņēmējdarbībā.

 

2. Tirgus uzraudzības iestādes

Tirgus uzraudzības iestādēm būs izšķirošs uzdevums nodrošināt, ka:

  • pakalpojumi un produkti, uz kuriem attiecas Likums, atbilst tā pieejamības prasībām, kad tie tiek ieviesti ES tirgū.
  • Saimnieciskās darbības veicēji sniedz atbilstošus pierādījumus, ja tie apgalvo, ka Likumā noteiktās pieejamības prasības ievērošana radītu būtiskas izmaiņas to sniegtajos pakalpojumos un produktos vai radītu tiem nesamērīgu slogu.

Veicot savus pienākumus, iestādēm ir cieši jāsadarbojas ar personu ar invaliditāti organizācijām.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām:

  • Noskaidrojiet, kura tirgus uzraudzības iestāde jūsu valstī ir izraudzīta, un sazinieties ar to. Likumā noteikts, ka tai ir jāsadarbojas ar jums īstenošanas laikā, tāpēc mēģiniet ar to nodibināt ciešas attiecības.

 

3. Personu ar invaliditāti organizācijas un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas

Personu ar invaliditāti organizācijas (IAL) likumā ir minētas kā galvenās ieinteresētās personas. Tās ir svarīgi tirgus uzraudzības iestāžu partneri, lai veiktu produktu tirgus uzraudzību un pārbaudītu pakalpojumu atbilstību Likuma prasībām.

Šīs organizācijas var arī iesniegt sūdzības tiesā vai kompetentā administratīvajā iestādē, lai panāktu šajā likumā paredzēto pienākumu izpildi (29. panta 2. punkta b) apakšpunkts).

DAI tiks iesaistītas saskaņotu standartu un tehnisko specifikāciju izstrādē, lai izpildītu likumā noteiktās pieejamības prasības. Visbeidzot, šīs organizācijas piedalīsies Eiropas Komisijas izveidotajā darba grupā, lai veicinātu un uzraudzītu Akta īstenošanu (28. pants), un sniegs ieguldījumu Komisijas ziņojumos (33. panta 4. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Sazinieties ar savas valsts Invaliditātes forumu, lai noskaidrotu, kā jūs varat sadarboties transponēšanas laikā. EUD var palīdzēt jums atrast attiecīgos kontaktus.
  • Iesaistieties ar citām grupām, kurām ir līdzīgas intereses, tostarp grupām, kas pārstāv personas ar dažādām invaliditātēm, un vecāka gadagājuma cilvēku organizācijām, lai noskaidrotu, vai varat kopīgi strādāt pie šā tiesību akta izstrādes.

Dialogs ar valsts iestādēm ir efektīvāks, ja tas ir daļa no lielas koalīcijas, kas pirms tikšanās ar valdības pārstāvjiem vienojas par kopīgu stratēģiju.

  • Darbs ar patērētāju organizācijām, piemēram, ar BEUC, valsts līmenī, lai informētu viņus par šo likumu un tā īpatnībām, lai viņi varētu labāk integrēt patērētāju ar invaliditāti intereses savā interešu aizstāvībā valsts līmenī.

Šīm organizācijām parasti ir izveidotas saiknes ar tirgus regulatoriem un attiecīgajām ministrijām. Tas varētu palīdzēt arī citā interešu aizstāvības darbā ilgtermiņā, tostarp jomās, uz kurām šis likums neattiecas.

  • Aizstāvot intereses ministrijās, tirgus uzraudzības iestādēs vai ekonomikas iestādēs, iesaistieties pastāvīgā dialogā ar tehniskajiem speciālistiem un lēmumu pieņēmējiem vadības līmenī. Politiķi un augstākā līmeņa vadība var nodrošināt atbalstu un resursus tehniskajiem ekspertiem, lai viņi varētu efektīvi īstenot savus uzdevumus.

 

4. Saimnieciskās darbības veicēji

Publiskajiem un privātajiem uzņēmējiem (jebkuram ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim, importētājam, izplatītājam vai pakalpojumu sniedzējam) ir jānodrošina, lai visi produkti, ko tie laiž ES tirgū, vai visi pakalpojumi, ko tie sniedz un uz kuriem attiecas šis akts, atbilstu šā akta prasībām.

To pienākums ir sadarboties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai novērtētu, vai nav pārkāpta to ražojumu atbilstība Likumā noteiktajām pieejamības prasībām. Ja neatbilstība tiek pierādīta, tiem nekavējoties jāveic korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu ražojuma atbilstību pieejamības prasībām, vai arī jāizņem ražojums no tirgus (20. panta 1. punkts).

 

5. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir pilnvarota uzsākt pienākumu neizpildes procedūru pret konkrētu dalībvalsti, ja direktīva ir transponēta vai piemērota novēloti vai nepareizi. Komisija par šādiem pārkāpumiem var uzzināt no pilsoņu sūdzībām, parlamentāriem jautājumiem vai neatkarīgu konsultantu veiktas uzraudzības.

Atsevišķos gadījumos Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai precizētu direktīvas I pielikumā noteiktās pieejamības prasības (4. panta 9. punkts). Tā var arī lūgt Eiropas standartizācijas organizācijām izstrādāt saskaņotu standartu projektus I pielikumā noteiktajām produktu pieejamības prasībām. Gadījumā, ja ir nepamatota kavēšanās, standartizācijas organizācijas noraida pilnvarojumu vai standarts neatbilst akta prasībām, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu tehniskās specifikācijas, kas atbilst pieejamības prasībām.

Komisijai ir arī pilnvaras pieņemt deleģētos aktus.[2] nodrošināt sadarbspēju vai sīkāk precizēt kritērijus, lai novērtētu, vai pieejamības prasību izpilde var radīt nesamērīgu slogu uzņēmējam (14. panta 7. punkts).

Visbeidzot, Komisija pārskatīs direktīvas īstenošanu un novērtēs tās ietekmi, kā arī var ierosināt turpmākus piemērotus pasākumus, kas vajadzības gadījumā var ietvert likumdošanas pasākumus (33. pants).

Darba grupa

Eiropas Komisija izveidos darba grupu kā sadarbības un prakses apmaiņas platformu, lai uzlabotu akta īstenošanu. Tajā darbosies:

  • Tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji
  • Iestādes, kas atbildīgas par pakalpojumu atbilstības nodrošināšanu
  • DPO
  • Citas attiecīgās ieinteresētās personas (28. pants).

Grupa:

  • pārraudzīt, kā tiek īstenoti noteikumi par būtiskām izmaiņām un nesamērīgu slogu (sk. 2.6. daļu) (14. pants), un konsultēt Komisiju saistībā ar šo pantu.
  • konsultē Komisiju par pieejamības prasību noteikumu īstenošanu (4. pants).

[1] Publiskā iepirkuma direktīvas 42. pantā noteikts, ka, izstrādājot publiskā iepirkuma līgumu tehniskās specifikācijas, jāņem vērā pieejamība. Attiecībā uz ES fondu līdzekļu izmantošanu "programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā jāņem vērā pieejamība personām ar invaliditāti" (ES fondu 7. pants). Kopīgo noteikumu regula)

[2] Īstenošanas aktu un deleģēto aktu definīcijas skatīt 1.4. daļā.

8. iedaļa: Darbs pie efektīvas transponēšanas: EPL darbības joma

Pieejamības likuma darbības joma ir ierobežota (2. pants). Tajā galvenā uzmanība pievērsta digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, un tā neattiecas uz tādām jomām kā veselības aprūpes pakalpojumi, izglītība, transports, mājokļi vai mājsaimniecības produkti. Apbūvētās vides pieejamības prasību īstenošana ir atstāta ES valstu ziņā. Akts attiecas uz:

Produkti laisti tirgū pēc 2025. gada 28. jūnija:

  • Patērētāju vispārējas nozīmes datoru aparatūras sistēmas (t. i., datori, planšetdatori, klēpjdatori) un operētājsistēmas šīm aparatūras sistēmām (piemēram, Windows vai MacOS).
  • Maksājumu termināļi (piemēram, veikalos vai restorānos).
  • pašapkalpošanās termināļi, kas saistīti ar direktīvā minētajiem pakalpojumiem (bankomāti, biļešu pārdošanas automāti, reģistrācijas automāti un interaktīvi pašapkalpošanās termināļi, kas sniedz informāciju, izņemot termināļus, kas uzstādīti kā transporta līdzekļu, gaisa kuģu, kuģu vai ritošā sastāva integrētas daļas).
  • Patērētāju termināla iekārtas ar interaktīvas skaitļošanas iespējām, ko izmanto elektronisko sakaru pakalpojumiem (citiem vārdiem sakot, viedtālruņi, planšetdatori, kas spēj veikt zvanus).
  • Patērētāju termināla iekārtas ar interaktīvas skaitļošanas iespējām, ko izmanto piekļuvei audiovizuālo mediju pakalpojumiem (piemēram, TV iekārtas, piemēram, viedie televizori, kas ietver digitālās televīzijas pakalpojumus).
  • E-lasītāji (piemēram, Amazon Kindle vai Tolino e-lasītājs).

 

Pakalpojumi patērētājiem pēc 2025. gada 28. jūnija:

  1. Elektronisko sakaru pakalpojumi (piemēram, telefonijas pakalpojumi).
  2. Pakalpojumi, kas nodrošina piekļuvi audiovizuālo mediju pakalpojumiem (piemēram, TV kanālu, piemēram, BBC iPlayer, tīmekļa vietnes vai lietotnes un pieprasījumvideo platformas, piemēram, Netflix).
  3. Šādi pasažieru pārvadājumu pakalpojumu elementi (izņemot pilsētas, piepilsētas un reģionālos pārvadājumus, uz kuriem attiecas tikai 5. punktā minētie elementi):
    1. Tīmekļa vietnes
    2. Mobilās lietotnes
    3. Elektroniskās biļetes un elektronisko biļešu pārdošanas pakalpojumi
    4. Transporta pakalpojumu informācijas sniegšana, tostarp reāllaika ceļojumu informācija.
    5. Interaktīvie pašapkalpošanās termināļi, izņemot tos, kas uzstādīti kā transportlīdzekļu integrētas daļas
  • banku pakalpojumi patērētājiem (piemēram, naudas izņemšana, pārskaitījumi, bankas pakalpojumi tiešsaistē, bankas konta atvēršana).
  • E-grāmatas
  • E-komercija (t.i., tīmekļa vietnes vai mobilās lietojumprogrammas, kurās uzņēmumi pārdod savus produktus vai pakalpojumus tiešsaistē).

 

Citi ar darbības jomu saistīti elementi:

  • Atbildes uz neatliekamās palīdzības zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112".
  • Apbūvētā vide, ko izmanto to pakalpojumu klienti, uz kuriem attiecas šī direktīva (pēc izvēles)
  • Publiskais iepirkums produktiem un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva (sk. 2.9. daļu).
  • Citi/nākotnes ES tiesību akti, kuros ir ietverti pienākumi attiecībā uz pieejamību (sk. 2.9. daļu).

 

Likumu ierobežo arī atbrīvojumi saskaņā ar konkrētiem punktiem:

  • Pašapkalpošanās termināļiem, kas uzstādīti kā transporta līdzekļu, gaisa kuģu, kuģu vai ritošā sastāva integrētas daļas, nav jābūt pieejamiem.
  • Tīmekļa vietnēm, mobilajām lietotnēm, elektroniskajām biļetēm un elektronisko biļešu pakalpojumiem, kā arī transporta pakalpojumu informācijas, tostarp reāllaika ceļošanas informācijas par pilsētas, piepilsētas un reģionālā transporta pakalpojumiem, piegādei nav jābūt pieejamai.
  • Banku pakalpojumi ir ierobežoti līdz patērētāju apkalpošanai, izslēdzot personu ar invaliditāti iespējas strādāt finanšu jomā.
  • Likums neattiecas uz atbildēšanu uz saziņām, kuras tiek sniegtas uz valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuriem.

 

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Aizstāvēt valsts likumdevējus, lai pārsniedz Pieejamības akta darbības jomu., un iekļaut pieejamības pienākumus attiecībā uz aspektiem, kas nav iekļauti vai nav brīvprātīgi iekļauti šajā aktā.
    • Paplašināt valstu tiesību aktu darbības jomu uz:
      • Visa transporta infrastruktūra un pakalpojumi, tostarp tie, kas saistīti ar pilsētas, piepilsētas un reģionālo transportu un pasažieru transporta līdzekļiem.
      • Visi banku pakalpojumi
      • Mājoklis
      • mājsaimniecības preces, piemēram, veļas mašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, ledusskapji u. c.
      • Tūrisma pakalpojumi
      • Citas dzīves jomas, kas jums šķiet svarīgas
  • Kad ierosināsiet jaunus produktus un pakalpojumus, būs svarīgi tos sasaistīt ar attiecīgajām pieejamības prasībām, kas noteiktas EAA I pielikumā, vai pievienot priekšlikumam atbilstošas pieejamības prasības.
  • Piemērot pieejamības prasības attiecībā uz atbildēšanu uz zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112" (I pielikuma V iedaļa), lai atbildētu uz zvaniem uz valstu neatliekamās palīdzības dienestu numuriem.

9. iedaļa: Pieejamības prasības

Dalībvalstīm jānodrošina, ka uzņēmēji tikai laist tirgū produktus un tikai sniegt pakalpojumus, kas atbilst Likuma I pielikumā (4. pants) izklāstītajām pieejamības prasībām.

Turklāt 4. pantā norādīts, ka apbūvētās vides pieejamības prasības nav obligātas. Dalībvalstīm būs jāizlemj, vai tās noteikt par obligātām vai ne.

Atbrīvojums attiecas arī uz mikrouzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus.[1]Tas ir būtisks ierobežojums, jo mikrouzņēmumi ES sniedz lielāko daļu nefinanšu pakalpojumu.[2]

ES valstīm ir jāizstrādā vadlīnijas un instrumenti mikrouzņēmumiem, lai nodrošinātu atbilstību Likumam, un tas jādara, iesaistot visas attiecīgās puses, tostarp personu ar invaliditāti organizācijas (4. panta 6. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Aiciniet savas valsts likumdevējus noteikt obligātas pieejamības prasības apbūvētajai videi. Pieejams bankomāts būs bezjēdzīgs daudziem cilvēkiem ar invaliditāti, ja viņi nevarēs iekļūt bankas ēkā tās nepieejamības dēļ! Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi apbūvētajai videi ir arī dalībvalstu juridisks pienākums saskaņā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu.
  • Ieteikt valdībai atjaunināt prasības attiecībā uz apbūvētās vides pieejamību, ņemot vērā likumā ierosinātās prasības un. Eiropas standarts EN 17210 par apbūvētās vides pieejamību. Visticamāk, jūsu valstī jau ir būvnormatīvi un noteikumi, kuros ņemta vērā pieejamība personām ar invaliditāti, un šī ir iespēja tos vēl vairāk uzlabot.
  • Paskaidrojiet, ka mikrouzņēmumu, kas sniedz pakalpojumus, izslēgšana no Likumā noteiktās pieejamības prasības ļaus lielākajai daļai pakalpojumu sniedzēju arī turpmāk izslēgt miljoniem potenciālo klientu no saviem pakalpojumiem pieejamības trūkuma dēļ. Turklāt likumā ir paredzēta arī elastība, ja pieejamības piemērošana tiem radītu nesamērīgu slogu (sk. turpmāk). Tāpēc valsts tiesību akti būtu jāattiecina arī uz mikrouzņēmumiem.
  • Pajautājiet savai valdībai par tās plāniem izstrādāt vadlīnijas un rīkus mikrouzņēmumiem, lai tie varētu ievērot Likuma prasības, un paudiet interesi palīdzēt šajā jomā, ja jums ir iespējas.

[1] Uzņēmumi, kuros ir mazāk nekā 10 darbinieku un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 2 miljonus EUR vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus EUR.

[2] Saskaņā ar Eiropas Komisijas gada ziņojums par Eiropas MVU 2016/2017, mikrouzņēmumi ir visizplatītākais mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) veids, kas veido 93,0 % no visiem uzņēmumiem un 93,2 % no visiem MVU nefinanšu uzņēmējdarbības nozarē.

10. iedaļa: Uzņēmēju pienākumi attiecībā uz produktiem

Likums III nodaļā attiecas uz ražotājiem (7. pants), viņu pilnvarotajiem pārstāvjiem (8. pants), importētājiem (9. pants) un izplatītājiem (10. pants). Tiem jānodrošina, ka ES tirgū tiek laisti tikai pieejami produkti.

Ražotājiem ir jāveic atbilstības novērtēšanas procedūra saskaņā ar IV pielikumu un uz ražojumiem jāuzliek CE marķējums kā atbilstības garantija (7. panta 2. punkts).

Importētājiem ir jānodrošina, ka šāds novērtējums ir veikts un ka ražojumam ir CE marķējums, pirms importēt jebkuru ražojumu (9. panta 2. punkts).

Izplatītājiem ir jāpārbauda, vai uz viņu izplatītā produkta ir CE marķējums (10.2. pants).

Ja uzņēmējs jebkurā brīdī konstatē, ka produkts neatbilst Likumā noteiktajām pieejamības prasībām, tam nekavējoties jāveic koriģējoši pasākumi vai jāizņem produkts no tirgus. Ražotājiem (7. panta 8. punkts) un importētājiem (9. panta 8. punkts) ir jāreģistrē ražojumi, kas neatbilst Likuma prasībām, un jāsniedz visa tehniskā informācija valsts iestādei, kas to pieprasa. Ražotājiem (7. panta 9. punkts), importētājiem (9. panta 9. punkts) un izplatītājiem (10. panta 6. punkts) jāsadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai panāktu ražojuma atbilstību.

Ražotājiem (7. panta 6. punkts) un importētājiem (9. panta 4. punkts) jānorāda viens kontaktpunkts. Kontaktinformācijai jābūt gala lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

Ražotājiem (7. panta 7. punkts), importētājiem (9. panta 5. punkts) un izplatītājiem (10. panta 2. punkts) ir arī jānodrošina, lai ražojumam būtu pievienotas instrukcijas un drošības informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

11. iedaļa: Pakalpojumu sniedzēju pienākumi

Pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka tie izstrādā un sniedz pakalpojumus saskaņā ar Likumā noteiktajām pieejamības prasībām (13. panta 1. punkts), un jāpaskaidro, kā pakalpojumi atbilst šīm prasībām. Informācijai jābūt publiski pieejamai rakstiskā un mutiskā veidā, tā, lai tā būtu pieejama personām ar invaliditāti (13. panta 2. punkts).

Pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina, ka viņu pakalpojumi joprojām atbilst pieejamības prasībām pat tad, ja mainās pakalpojuma raksturlielumi vai pieejamības prasības, saskaņotie standarti vai tehniskās specifikācijas, kurām tiem ir jāatbilst (13. panta 3. punkts).

Tām ir arī nekavējoties jāveic korektīvie pasākumi, ja tās neievēro Likumā noteiktās pieejamības prasības, jāinformē valsts iestādes un jāsadarbojas ar tām (13.4.-13.5. pants).

Tomēr atšķirībā no citiem uzņēmējiem pakalpojumu sniedzējiem nav pienākuma izveidot kontaktpunktu vai nepieejamo pakalpojumu vai produktu reģistru, ko tie izmanto pakalpojumu sniegšanai.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Uzsveriet savai valdībai, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrē nepieejamie pakalpojumi un produkti, kurus tie izmanto pakalpojumu sniegšanai. Šim reģistram jābūt publiski pieejamam un pieejamā formātā. Šīs informācijas pieejamība palīdzēs iesaistīt personu ar invaliditāti organizācijas un labāk novērtēt ietekmi un nepieciešamās izmaiņas likumā Eiropas Komisijas pārskatīšanas laikā.
  • Lūdziet likumdevējus noteikt pakalpojumu sniedzējiem pienākumu nodrošināt personām ar invaliditāti pieejamus kontaktpunktus, izmantojot dažādus kanālus (piemēram, tālruni, internetu, personīgi).
  • Mudināt pakalpojumu sniedzējus izmantot Eiropas standarts "Dizains visiem - Pieejamība, ievērojot pieeju "dizains visiem" ražojumos, precēs un pakalpojumos - lietotāju loka paplašināšana"., kas var palīdzēt izstrādāt un sniegt pakalpojumus, kuri ir pieejami plašam lietotāju lokam, tostarp personām ar invaliditāti.

12. iedaļa: Pienākumi, kas saistīti ar neatliekamās palīdzības zvanu uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru 112 atbildēšanu

Nedzirdīgajiem eiropiešiem ļoti svarīgi ir tas, ka akts uzliek ES valstīm pienākumu nodrošināt, lai neatliekamās palīdzības dienestu atbildēšana uz zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112", ko veic vispiemērotākais Sabiedriskās drošības atbildēšanas centrs (PSAP), atbilstu īpašajām pieejamības prasībām, kas uzskaitītas akta I pielikuma V sadaļā (4. panta 8. punkts).

Praksē ĀIC jāspēj izmantot sinhronizētu balsi un tekstu (tostarp reāllaika tekstu) vai, ja tiek nodrošināts video, sinhronizētu balsi, tekstu (tostarp reāllaika tekstu) un video kā kopīgu sarunu.

Šim nolūkam pašreizējās telekomunikāciju tehnoloģijas un iekārtas, ko izmanto izraudzītais ĀIC, ir jāpapildina ar tehnoloģijām, kuru pamatā ir IP (interneta protokola) tīkli. ĀIC jāaprīko ar jaunākajiem sakaru līdzekļiem, kas nodrošina pieejamu saziņu ar personām ar invaliditāti, proti, jāspēj atbildēt uz zvaniem, izmantojot reāllaika tekstu vai kopējo sarunu.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Atgādiniet savām valdībām, ka to pienākums ir Eiropas Elektronisko komunikāciju kodekss nodrošināt, ka ikvienam, tostarp personām ar invaliditāti, ir tiesības uz bezmaksas piekļuvi neatliekamās palīdzības dienestiem, izmantojot neatliekamās palīdzības dienestus, izmantojot vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu numuru "112" un jebkuru valsts noteiktu valsts neatliekamās palīdzības dienestu numuru.
  • Mudiniet savu valsti paplašināt pieejamības prasības attiecībā uz atbildēšanu uz zvaniem uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru "112", attiecinot tās arī uz atbildēšanu uz valstu neatliekamās palīdzības dienestu numuriem.
  • Paskaidrojiet savai valdībai, ka pašreizējās telekomunikāciju tehnoloģijas, ko izmanto ĀIC, ir jāpapildina ar tehnoloģijām, kuru pamatā ir IP (interneta protokola) tīkli, kas ir pieejamāki un efektīvāki ārkārtas situāciju risināšanai (piemēram, tie ļauj saņemt no zvanītāja tekstu, video, atrašanās vietas informāciju, kas var palīdzēt optimizēt reaģēšanu).
  • Aiciniet savu valdību izstrādāt skaidrus plānus ar grafikiem un īsākiem termiņiem, lai īstenotu ārkārtas sakaru pieejamības prasības un pārietu uz interneta protokolu, jo tas ir ārkārtas jautājums.
  • Paskaidrojiet savai valdībai, ka parādās inovatīvi risinājumi, piemēram, 112 mobilās lietojumprogrammas vai sociālie tīkli, taču to integrācija esošajās informācijas sistēmās ir sarežģīta un dārga. Turklāt viens no galvenajiem Likuma un Elektronisko sakaru kodeksa mērķiem ir nodrošināt sadarbspēju visā ES, lai persona ar invaliditāti varētu sazināties ar neatliekamās palīdzības numuru "112", izmantojot reāllaika teksta vai pilnīgu sarunu, kā mēs to darām šodien, izmantojot balss zvanus.
  • Plašākus ieteikumus par neatliekamās saziņas pieejamību skatīt rīku komplektā "Starptautiskā zīme par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksu" (jo īpaši skatīt EECC rīku komplekta 2.12. daļu).

 

Noteikumi par transponēšanas termiņu, kurā valstu valdībām jāpieņem un jāpublicē tiesību akts, ir ļoti sarežģīti (31. pants) un attiecībā uz dažiem produktiem un pakalpojumiem nesamērīgi ilgi (32. pants). Piemēram: saskaņā ar tekstu vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs 112 var palikt nepieejams līdz 2027. gadam, biļešu tirdzniecības automāti var palikt nepieejami līdz pat 20 gadiem pēc nodošanas ekspluatācijā.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka nekas neliedz valstīm transponēt un īstenot Aktu pirms norādītajiem termiņiem. Tas pats attiecas arī uz uzņēmējiem. Viņi var brīvi ņemt vērā gaidāmo juridisko pienākumu un pielāgoties jau laikus.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām:

  • Ja iespējams, pieprasiet agrākus īstenošanas termiņus.
  • Paskaidrojiet, ka kavēšanās attiecībā uz dažiem aspektiem (piemēram, biļešu tirdzniecības automātu pieejamība) mazina akta jēgpilno ietekmi uz daudzām personām ar invaliditāti un dažos gadījumos (piemēram, Eiropas neatliekamās palīdzības numurs) apdraud viņu dzīvību.

13. iedaļa: būtiskas izmaiņas un nesamērīgs slogs

Uzņēmēji tiks atbrīvoti no pieejamības prasībām, ja šīs prasības radīs būtiskas izmaiņas to sniegtā produkta vai pakalpojuma pamatbūtībā (14. panta 1. punkta a) apakšpunkts) vai ja to ievērošana radīs nesamērīgu slogu uzņēmējam (14. panta 1. punkta b) apakšpunkts). Uzņēmējiem tas jāpierāda, veicot pašnovērtējumu (14. panta 2. punkts) saskaņā ar Akta VI pielikumu, un pēc pieprasījuma jāsniedz šī informācija tirgus iestādēm (14. panta 3. punkts).

Mikrouzņēmumiem, kas tirgo produktus, ir pienākums sniegt šādu novērtējumu tikai tad, ja to īpaši pieprasa tirgus uzraudzības iestāde (14. panta 4. punkts).

Saņemot ārējo finansējumu, kas paredzēts pieejamības uzlabošanai, uzņēmējiem nav atļauts izmantot "nesamērīga sloga" klauzulu (14. panta 6. punkts).

Turklāt Komisija var arī pieņemt deleģēto aktu, sīkāk precizējot atbrīvojuma novērtēšanas kritērijus. To darot, tā ņems vērā iespējamos ieguvumus personām ar invaliditāti un personām ar funkcionāliem ierobežojumiem, kas ir daudz lielāka grupa un precīzāk atspoguļo tos, kuri gūst labumu no labākas pieejamības, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki (14. panta 7. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • prasīt, lai valsts iestādes pieprasa, ka uzņēmēju veiktie novērtējumi ir publiski pieejami un pieejami personām ar invaliditāti. Tas būs noderīgi uzraudzības un ziņošanas nolūkos, kā arī Eiropas Komisijai, pārskatot tiesību aktu.
  • Atgādiniet savas valsts likumdevējiem, ka ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja savā vispārējā komentārā Nr. 2 (2014) par pieejamību nepiekrīt nesamērīga sloga jēdzienam saistībā ar pieejamību. Tā norāda: "pienākums īstenot pieejamību ir beznosacījumu.[1]
  • uzsvērt, ka citos ES iekšējā tirgus tiesību aktos šāds atbrīvojums nav ierasta parādība. Tāpēc valstu tiesību aktos šis pants būtu vai nu pilnībā jāsvītro, vai arī ļoti rūpīgi un šauri jādefinē iemesli, kādos gadījumos var piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar Akta VI pielikumu.
  • pieprasīt, lai tiktu ieviesti efektīvi pasākumi, kas nepieļautu, ka uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto "nesamērīga sloga" un "būtiskas izmaiņas" klauzulas, lai izvairītos no likuma ievērošanas.

[1] Sk. 25. punktu Vispārīgais komentārs Nr. 2 (2014) par 9. pantu: Pieejamība.

iedaļa: Produktu tirgus uzraudzība un Savienības aizsardzības procedūra

Tirgus uzraudzības iestāžu uzdevums ir nodrošināt efektīvu Likuma piemērošanu. ES valstīm jānodrošina, lai šīm iestādēm būtu pietiekamas pilnvaras, resursi un zināšanas, kas nepieciešamas to uzdevumu pienācīgai izpildei.[1]

Šīs iestādes pārbaudīs, vai uzņēmēji, kas izmanto "nesamērīga sloga" vai "būtisko izmaiņu" klauzulu (19. panta 2. punkts), ievēro Likumu un vai uzņēmēji, kas izmanto "nesamērīga sloga" vai "būtisko izmaiņu" klauzulu, ir pareizi veikuši attiecīgus novērtējumus. Tirgus uzraudzības iestāžu rīcībā esošā informācija par atbilstību vai novērtējumu saistībā ar "nesamērīgu slogu" vai "būtiskām izmaiņām" būs jāsniedz patērētājiem pieejamā formātā, ja viņi šādu informāciju pieprasīs. Tomēr ar zināmiem nosacījumiem, piemēram, lai aizsargātu komercnoslēpumus vai personas datus,[2] šo informāciju patērētājam var neizpaust (19. panta 3. punkts).

Neatbilstības gadījumā tirgus uzraudzības iestādes pieprasīs attiecīgajam uzņēmējam veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka produkts atbilst Likumā noteiktajām pieejamības prasībām. Ja tas neizdosies, tās liks uzņēmējam izņemt produktu no tirgus (20. panta 1. punkts). Ja viena ES valsts pieprasa izņemt produktu no ES tirgus pieejamības trūkuma dēļ, pārējām valstīm jādara tas pats (21. panta 2. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Apspriest ar valsts likumdevējiem, kura valsts iestāde uzņemsies tirgus uzraudzības iestādes lomu Likuma izpratnē.
  • Apspriediet arī to, kā valdība nodrošinās tirgus uzraudzības iestāžu pienācīgu finansējumu, personālu un apmācību, lai tās varētu labi veikt savu darbu.
  • Piedāvājiet savas zināšanas valsts iestādēm un pieprasiet:
    • Publiska un pieejama informācija par to, kā uzņēmēji ievēro šo likumu vai jebkuru novērtējumu par atbrīvojumu pēc noklusējuma. Paust bažas, ka atteikšanās sniegt šo informāciju konfidencialitātes apsvērumu dēļ kavēs pārredzamību un galalietotāju ar invaliditāti iesaistīšanu uzraudzības un ziņošanas procedūrās, lai gan šāda iesaistīšana ir atzīta Likumā.
    • Pieejamas izpildes procedūras.
  • Ierosināt publisku datubāzi, kas līdzinātos RAPEX,[3] kas tika izstrādāta saistībā ar patērētāju drošību, kurā būtu sniegts pārskats par neatbilstīgiem ražojumiem.

[1] Art. 18.3. Regula (EK) Nr. 765/2008

[2] Skatīt 19.5. pantu Regula (EK) Nr. 765/2008

[3] Šī ir Eiropas Komisijas tīmekļa vietne, un EDF nevar garantēt satura pieejamību.

15. iedaļa: Pakalpojumu atbilstība

Dalībvalstīm būs jāieceļ īpaša iestāde, kas:

a) pārbauda pakalpojumu atbilstību Likumā noteiktajām pieejamības prasībām, kā arī pakalpojumu sniegto novērtējumu, lai atbrīvotu sevi no šo prasību ievērošanas.

b) Sūdzību vai ziņojumu par neatbilstību pēcpārbaude.

c) pārliecināties, ka pakalpojumu sniedzēji veic nepieciešamos korektīvos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību Likumam (23. panta 2. punkts).

 

Dalībvalstīm jānodrošina, lai sabiedrība būtu informēta par iecelto iestāžu pastāvēšanu, to lomu, darbu un lēmumiem. Šīs informācijas pieejamība nav obligāta, bet gan tikai pēc pieprasījuma. 

Valstu valdībām periodiski jāatjaunina procedūras iepriekš minēto uzdevumu veikšanai (23. panta 1. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • valstu likumdevēju pieprasījums:
    • skaidrāki pakalpojumu atbilstības pārbaudes termiņi un metodes. Tas nozīmē arī precizēt, ko nozīmē "periodiska" atjaunināšana.
    • Apspriešanās ar DAI ikreiz, kad nepieciešams atjaunināt procedūras.
    • Pēc noklusējuma pieejama iestāžu kontaktinformācija un cita informācija, lai DAI varētu efektīvi ar tām sadarboties.
    • Pieejamas, viegli atrodamas un vienkāršas sūdzību procedūras.

16. iedaļa: Pieejamības prasības citos Savienības tiesību aktos

Likumā noteiktās pieejamības prasības būs obligātas arī attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šis likums un kurus publiskās iestādes iepērk, lai tos izmantotu sabiedrības locekļi vai līgumslēdzējas iestādes darbinieki (24. panta 1. punkts).[1] Piemēram, ja valsts pārvalde iegādājas jaunus datorus personālam, šiem datoriem ir jāatbilst likuma prasībām.

Turklāt attiecībā uz jebkuru citu publiski iepirktu produktu I pielikuma VI iedaļā noteiktās pieejamības prasības var arī nodrošināt atbilstības prezumpciju (24. panta 2. punkts), kas nozīmē, ka, ja valsts iestādes pieprasa šīs prasības publiskā iepirkuma līguma tehniskajās specifikācijās, tās ievēros pieejamības saistības, kas tām ir saistošas saskaņā ar Publiskā iepirkuma direktīvu un citiem ES tiesību aktiem (piemēram, attiecībā uz ES fondiem).

Piemēram, ja valsts pārvaldes iestāde vēlas iegādāties jaunu printeri ar skārienjūtīgo ekrānu, lai pārliecinātos, ka skārienjūtīgais ekrāns ir pieejams, tā var izmantot šim konkrētajam elementam piemērojamās pieejamības prasības (tās, kas attiecas uz lietotāja saskarni). Galvenais ir izmantot I pielikuma VI iedaļas pieejamības prasības.

Pienākums iepirkt pieejamus produktus, pakalpojumus un infrastruktūru jau ir noteikts ES Publiskā iepirkuma direktīvā.

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • pieprasīt, lai I pielikuma VI sadaļa kļūtu obligāta visiem produktiem un pakalpojumiem, kas publiskajos iepirkumos iegādāti par nodokļu maksātāju naudu.
  • Pieprasīt, lai Akta III pielikumā noteiktās pieejamības prasības attiecībā uz apbūvēto vidi būtu obligātas arī ēku, infrastruktūras un būvdarbu publiskajos iepirkumos.
  • pieprasīt, lai minētās pieejamības prasības produktiem, pakalpojumiem un apbūvētajai videi būtu obligātas arī ES fondu līdzekļu izmantošanā.
  • uzsvērt, ka gan publiskā iepirkuma, gan ES fondu līdzekļu izmantošanas jomā iestādēm ir pienākums ievērot pieejamību personām ar invaliditāti un ka likums palīdz šo pienākumu izpildīt praksē.

[1] Sk. 42. panta 1. punktu Direktīva 2014/24/ES un 60. panta 1. punktu Direktīva 2014/25/ES

17. iedaļa: Izpilde

Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka likums tiek pareizi piemērots, dodot iespēju patērētājiem, valsts iestādēm, privātām apvienībām vai citām attiecīgām organizācijām (piemēram, personu ar invaliditāti organizācijām) vērsties tiesā (vai kompetentā administratīvajā iestādē) likuma pārkāpuma gadījumā (29. panta 1.-2. punkts). Tomēr tas nav piemērojams, ja likumu pārkāpj valsts iestādes (29. panta 3. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • valstu likumdevēju pieprasījums:
    • Plāns, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti un viņus pārstāvošās organizācijas var vērsties tiesā vai attiecīgajā administratīvajā iestādē.
    • Atbalsts, lai mazinātu tiesvedības nepieejamību, lielo finansiālo slogu un ilgās procedūras.
    • Pasākumi, kas nodrošina, ka personas ar invaliditāti var iesniegt kolektīvu prasību tiesā, ja valsts iestādes pārkāpj šo likumu.
  • Plānojiet stratēģisku tiesvedību, jo personu ar invaliditāti organizācijām saskaņā ar likumu ir tiesības vērsties tiesā pret uzņēmēju, ja netiek ievēroti šie tiesību akti.

18. iedaļa: Sankcijas

Likumā ir paredzētas sankcijas gadījumos, kad uzņēmēji ir izdarījuši pārkāpumu (30. panta 1. punkts). Papildus soda naudas samaksai uzņēmējiem ir jānovērš problēma (30. panta 2. punkts). Lai noteiktu soda naudas apmēru, jāņem vērā neatbilstības apjoms, tostarp tās smagums, neatbilstīgo produktu vienību skaits, kā arī skarto personu skaits (30.4. pants). Publisko iepirkumu veicēji netiks sodīti, ja tiks pārkāpti likuma noteikumi (30. panta 5. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Pieprasīt no valstu likumdevējiem, lai valstu noteikumi:
    • Noskaidrojiet, kā tiks novērtēta neatbilstība un tās sekas. Personu skaits nav pietiekams kritērijs: ja nepieejamības dēļ ir nopietni ietekmēta vienas personas dzīve, tas jāuzskata par nopietnu.
    • Noteikt atbilstošu izpildes iestādi ar noteiktu metodiku un procedūrām.
    • Nodrošināt labvēlīgus nosacījumus (piemēram, konsultāciju procedūru, dokumentu pieejamību) un garantēt jūsu organizāciju iesaisti novērtēšanas noteikumu noteikšanā.
    • Iekļaut sankcijas gadījumā, ja valsts iestādes pārkāpj šo likumu.
  • Ierosiniet savai valdībai, kā rīkoties ar naudu, kas saņemta no soda naudām. To varētu pievienot valsts finansējumam, lai uzlabotu pieejamību.

19. iedaļa: Pārskats un pārskatīšana

Līdz 2030. gada 28. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados Eiropas Komisijai ir jāziņo par Akta piemērošanu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (33. panta 1. punkts).

Pārskatīšanā tiks aplūkotas arī tās likuma daļas, kas ir brīvprātīgas (piemēram, prasības attiecībā uz apbūvēto vidi) un pieļauj izņēmumus (piemēram, pamatojoties uz nesamērīgu slogu vai būtiskām izmaiņām), kā arī to, vai tiesību aktos jāiekļauj jauni produkti un pakalpojumi, ja tie tiek piemēroti publiskā iepirkuma gadījumā. Pamatojoties uz novērtējumu, Komisija var nolemt ierosināt jaunus tiesību aktus, lai atjauninātu tiesību aktu (33. panta 2. punkts).

Dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija, lai sagatavotu šo ziņojumu (33. panta 3. punkts). Lai sagatavotu šo ziņojumu, jāapspriežas arī ar personu ar invaliditāti organizācijām (33. panta 4. punkts).

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Apspriest ar valsts iestādēm, kuras iestādes veiks uzraudzību un kā tā tiks veikta.
  • izmantot savas tiesības uz konsultēšanos ar savas valsts iestādēm vai to iesaistīšanu uzraudzības un ziņošanas pasākumu veikšanā. Tas nodrošinās, ka informācija, ko jūsu valsts sniedz Komisijai ziņošanai, ietvers visus jautājumus, kas ietekmē personas ar invaliditāti jūsu valstī.
  • Pieprasīt Eiropas Parlamenta deputātam uzdot jautājumus Komisijai uzsākt pārkāpuma procedūru, ja jūsu valsts neievēro Akta noteikumus.
  • Atzīmējiet jebkuru pārkāpumus saistībā ar Akta īstenošanu jūsu valstī Komisijai.. To var izdarīt tieši sazināšanās ar Komisiju vai ar mūsu starpniecību. Informējiet mūs, ja valsts regulatīvo iestāžu un jūsu valdības vārdā rodas kādi darbības traucējumi.

20. iedaļa: Pielikumi

Pieejamības likuma pielikumi ir ļoti svarīgi, lai praktiski īstenotu likumu. Ja rodas šaubas, vai produkts vai pakalpojums ir pieejams saskaņā ar Likumu, varat pārbaudīt pielikumus, lai pārliecinātos, vai attiecīgais produkts vai pakalpojums tiem atbilst. Detalizētāks katra pielikuma apraksts ir sniegts mūsu analīze par Pieejamības likumu, kas ir:

  • I pielikums: Piekļuves prasības.
    • I iedaļa - Vispārīgas pieejamības prasības visiem izstrādājumiem + specifiskas prasības katram izstrādājumam.
    • II iedaļa - Vispārīgās prasības individuālas lietošanas produktiem, izņemot pašapkalpošanās termināļus vai maksājumu termināļus.
    • III iedaļa - Vispārīgās prasības visiem pakalpojumiem (izņemot pilsētas, piepilsētas un reģionālā transporta pakalpojumus).
    • IV sadaļa - Īpašas prasības katram pakalpojumam.
    • V iedaļa - Īpašas prasības zvanu centriem, kas atbild uz neatliekamās palīdzības zvaniem uz numuru 112 un apstrādā tos.
    • VI sadaļa - Vispārīgas pieejamības prasības attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem publiskajā iepirkumā vai lai pierādītu atbilstību citiem ES tiesību aktu noteikumiem par pieejamību.
    • VII iedaļa - Funkcionālās veiktspējas kritēriji.[1]
  • II pielikums: neobligāti piemēri, kā izpildīt I pielikumā noteiktās pieejamības prasības.
  • III pielikums: Neobligātās prasības attiecībā uz apbūvēto vidi.
  • IV pielikums: Procedūra izstrādājumu ražotājiem, lai novērtētu un deklarētu, vai tie atbilst Pieejamības likumam.
  • V pielikums: Informācija, kas pakalpojumu sniedzējiem jāsavāc, lai pierādītu, ka tie ievēro Pieejamības likumu.
  • VI pielikums: Kritēriji atbrīvojuma novērtēšanai, pamatojoties uz nesamērīgu slogu.

 

Padomi personu ar invaliditāti organizācijām

  • Pārliecinieties, ka pieejamības prasības ir pārtulkotas un iekļautas jūsu valsts tiesību aktos, un ierosiniet jaunas, tām līdzīgas prasības attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, uz kuriem šis likums neattiecas.
  • Varat arī ierosināt jaunas prasības (ja jūsu valstī tās nav pieejamas), kas nav iekļautas likumā, piemēram, audiovizuālā satura piekļuves pakalpojumu kvalitātes standartus, piemēram, subtitrus nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem, audio aprakstu, zīmju valodas tulkojumu un mutvārdu subtitrus. Tomēr Likums neregulē pieejamā audiovizuālā satura daudzumu, jo tas ir saistīts ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas transponēšanu.
  • Kamēr mēs gaidām saskaņoto standartu publicēšanu, lai pierādītu atbilstību likuma prasībām, attiecībā uz visiem IKT produktiem un pakalpojumiem (tostarp pašapkalpošanās termināļiem) jūs varat ieteikt uzņēmējiem ievērot šādas prasības. EN 301 549 pieejamības prasības IKT produktiem un pakalpojumiem (versija V3.1.1.1).
  • Attiecībā uz apbūvēto vidi var atsaukties uz pirmo Eiropas standarts par apbūvētas vides pieejamību un lietojamību (prEN 17210).
  • Attiecībā uz ĀIC, kas strādā ar pieejamiem neatliekamās palīdzības izsaukumiem, varat ieteikt, lai tie sāktu īstenot Nākamās paaudzes 112 kā līdzekli, lai nodrošinātu teksta un pilnīgas sarunas reāllaikā.
  • Ieteikt uzņēmējiem piemērot Eiropas standartu EN 17161 par pieejamību saskaņā ar pieeju "Dizains visiem"., jo tas palīdzēs viņiem sasniegt labākus pieejamības rezultātus.

[1] Šie kritēriji jāizmanto, ja I pielikuma iepriekšējās iedaļās noteiktās pieejamības prasības neattiecas uz vienu vai vairākām produktu un pakalpojumu funkcijām vai ja kritēriji nodrošina līdzvērtīgu vai uzlabotu pieejamību personām ar invaliditāti. Tas īpaši attiecas uz inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem, kas, iespējams, nav iekļauti Pieejamības akta darbības jomā (piemēram, mājas virtuālie asistenti, kas var veikt datora vai tālruņa uzdevumus).

21. iedaļa: Atsauces dokumenti

  1. Juridiskie dokumenti
    • Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD)
    • Vispārīgais komentārs Nr. 2 (2014) Personu ar invaliditāti tiesību komitejas atzinums par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. pantu: pieejamība
    • Eiropas Pieejamības akts: Direktīva (ES) 2019/882 Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula par produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām
    • Publiskā iepirkuma direktīva: Direktīva 2014/24/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2004/18/EK par publisko iepirkumu un par Direktīvas 2004/18/EK atcelšanu
    • Publiskā iepirkuma direktīva par ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumiem: Direktīva 2014/25/ES Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīva 2004/17/EK par iepirkumu, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un par Direktīvas 2004/17/EK atcelšanu Teksts attiecas uz EEZ
    • Eiropas Elektronisko komunikāciju kodekss: Direktīva (ES) 2018/1972 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula, ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju kodeksu (pārstrādāta redakcija)Teksts attiecas uz EEZ
    • Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva (AVMPD): Direktīva (ES) 2018/1808 Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Direktīva 2010/13/ES, ar ko groza Direktīvu 2010/13/ES par dažu audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanas noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva), ņemot vērā mainīgo tirgus realitāti.

 

  1. Standarti un vadlīnijas[1]

 

  1. Noderīgi kontakti

[1] Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā sadaļā uzskaitītie standarti un vadlīnijas ir galvenokārt orientējoši. Lai pierādītu atbilstību tiesību aktam un sasniegtu tā mērķus, jāizmanto nākamie saskaņotie standarti un tehniskās specifikācijas tiesību aktam.

[2] Tiek gaidīta līdzīgu standartu publicēšana attiecībā uz vieglu lasīšanu un zīmju valodas tulkošanu televīzijai.

22. iedaļa Apstiprinājums

EUD vēlas pateikties EAF par to, ka tas vadīja darbu pie rīku kopuma.

[1] Lūdzu, ņemiet vērā, ka šajā sadaļā uzskaitītie standarti un vadlīnijas ir galvenokārt orientējoši. Lai pierādītu atbilstību tiesību aktam un sasniegtu tā mērķus, jāizmanto nākamie saskaņotie standarti un tehniskās specifikācijas tiesību aktam.

[1] Tiek gaidīta līdzīgu standartu publicēšana attiecībā uz vieglu lasīšanu un zīmju valodas tulkošanu televīzijai.

Print Friendly, PDF & EmailIzdrukāt šo lapu