Eiropas sociālo tiesību pīlārs un Eiropas pusgada procesa instrumentu kopums
Satura rādītājs
1. NODAĻA . 1 Kas ir Eiropas sociālo tiesību pīlārs (pīlārs)?
Pīlārs ir 20 principu kopums un juridiski nesaistošas tiesības. Šā pīlāra principu mērķis ir stiprināt ES sociālo dimensiju, vienlaikus uzlabojot darba un dzīves apstākļu kvalitāti iesaistītajās dalībvalstīs.. Šis pīlārs mudina dalībvalstis atjaunināt savus sociālos un nodarbinātības standartus un tiesību aktus, lai atspoguļotu jaunākās tendences. jaunās darba un ikdienas dzīves realitātes.
Šis pīlārs tika pieņemts 2017. gada aprīlī. Tā principi un tiesības attiecas uz trim galvenajām jomām: vienlīdzīgas iespējas un piekļuve darba tirgum, taisnīgi darba apstākļi un sociālā aizsardzība un iekļaušana. Tajā ir iekļauts princips (Nr. 17) par personu ar invaliditāti integrāciju.
Uzziniet vairāk par Eiropas sociālo tiesību pīlāru šeit:
2. Kā darbojas pīlāra principi un kāds ir to statuss?
Principi un tiesības ir adresēti ES pilsoņiem.
Šobrīd pīlāram nav juridiski saistoša statusa. Tas ir ieteikums Eiropas Komisija un tās īstenošana ir kopīga atbildība dalībvalstu ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un ar ES atbalstu un ieguldījumu.
3. Kā īstenot sociālo pīlāru praksē?
Pīlāru var īstenot praksē, ja turpmākajā politikā, tiesību aktos, ieteikumos, citās likumdošanas un neleģislatīvās iniciatīvās un budžeta plānos ES un valstu līmenī tiks ievēroti un integrēti pīlārā minētie principi.
Piemēram, Eiropas Komisija papildus pīlāra priekšlikumam jau ir ierosinājusi vairākas likumdošanas un neleģislatīvas iniciatīvas, kas saistītas ar darba un privātās dzīves līdzsvaru, piekļuvi sociālajai aizsardzībai, darba laiku un citiem jautājumiem. Arī dalībvalstīm valstu līmenī būtu jāierosina iniciatīvas, kuru mērķis ir pīlāra principu īstenošana.
Turklāt pīlāra principiem ir potenciāls ietekmēt un atbalstīt Eiropas pusgada procesu (vairāk informācijas par šo procesu skatīt 2. nodaļā). Mērķis ir, lai daži pīlāra principi un mērķi tiktu pārņemti kā Eiropas līmeņa (konkrētām valstīm adresēti) ieteikumi dalībvalstīm, tādējādi atbalstot pīlāra principu iekļaušanu valstu tiesību aktos un praksē.
4. Kanāli, ar kuru palīdzību var īstenot pīlāra principus
Pīlārs nodrošina impulss dažādu reformu veicināšanai, kas sekmē kohēziju, vienlīdzību, līdzdalību un iekļaušanu..
ES atbalsta pīlāra principu īstenošanu, izmantojot vairākus kanālus:
1) Tiesību akti
2) Vadlīnijas (ES pusgada process)
3) Finansējums
4) Pārvaldība
Jau pirms priekšlikuma izsludināšanas tika uzsāktas vairākas saistītas likumdošanas un neleģislatīvas iniciatīvas, kas veicina sociālā pīlāra principu īstenošanu ES līmenī:
Tie ietver:
- Eiropas Pieejamības akts[1];
- "Jauns sākums sociālajam dialogam[2];
- Jauniešu garantija[3].
Līdz ar sociālā pīlāra ieviešanu Eiropas Komisija arī izstrādāja:
- Priekšlikums par darba un privātās dzīves līdzsvars[4] ar minimālajiem standartiem attiecībā uz bērna kopšanas, paternitātes un kopšanas atvaļinājumu, par kuru pašlaik notiek trīspusējas sarunas starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un ES Padomi;
- Paziņojums par Darba laika direktīva[5];
- Priekšlikumi pārskatīt noteikumi par darba ņēmēju norīkošanu darbā Eiropas Savienībā.[6];
- Priekšlikums pārskatīt Regulu (EK) Nr. 883/2004, ar ko modernizē sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana[7];
- Jauna prasmju programma[8] nodrošināt vairāk cilvēku ar labākām prasmēm;
- Dažādu tiesību aktu pārskatīšana arodveselības un darba drošības jomā, kā arī piekļuves nodrošināšana pieejamai, profilaktiskai un ārstnieciskai veselības aprūpei.
Pēc pīlāra proklamēšanas tika iesniegti arī citi priekšlikumi, tostarp:
- Sociālā taisnīguma pakete[9] ar priekšlikumu par Padomes ieteikums par sociālo aizsardzību visiem [10];
- Jauns priekšlikums pārredzami un paredzami darba apstākļi.[11];
- Priekšlikums pāriet uz Eiropas izglītības telpa[12] padarīt kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību pieejamu visiem.
Lēmumi par turpmāko ES budžetu (t.s. Daudzgadu finanšu shēma (DFS)[13]būtiski ietekmēs to, cik lielu atbalstu sociālā pīlāra īstenošana saņems ES un valstu līmenī.
Vairākas finansēšanas programmas atbalsta sociālās prioritātes, kā arī ar darba tirgu un izglītību saistīto politiku.
Nozīmīgākās finansēšanas programmas ir šādas:
- Eiropas Sociālais fonds+[14];
- Erasmus+[15];
- Kohēzijas fonds[16];
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds[17].
Pīlāra integrēšanu var veikt visos Eiropas pusgada procesa posmos., nodrošinot, ka pīlāra principi tiek sistemātiski īstenoti praksē un uzraudzīti. Jo īpaši tiem jābūt redzamiem valstu ziņojumos un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos (plašāku informāciju sk. 2. nodaļā).
5. Kā tiek uzraudzīta pīlāra īstenošana? Sociālo rādītāju tablo.
Līdztekus pīlāram Eiropas Komisija ierosināja arī sociālo rezultātu apkopojumu, kurā iekļauti šādi aspekti 12 pamatrādītāji uzraudzīt progresu attiecībā uz pīlāra īstenošanu.
Rezultātu tabula palīdzēs stiprināt ES ekonomikas pārvaldības sociālos aspektus.. Šos rādītājus no sociālo rādītāju kopsavilkuma var izmantot arī Eiropas pusgada procesā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju pīlārā noteiktie principi un tiesības tiks izvērtēti turpmākajos Eiropas pusgada ciklos. un daži konkrēti temati saistībā ar pīlāru tiks izvērtēti sīkāk.
Lai gan Sociālo rādītāju apkopojums neaptver visus 20 pīlāra principus, tas var būt svarīgs instruments, lai informētu un stiprinātu Eiropas pusgada procesa sociālo dimensiju, nodrošinot skaidrus sociālos rādītājus un datus.
Cilvēkiem ar invaliditāti Sociālo rezultātu apkopojums ietver svarīgus rādītājus piemēram, nabadzības vai sociālās atstumtības risks, skolu priekšlaicīgi pametušo personu skaits, ienākumu nevienlīdzība, bezdarba līmenis, aktivitātes līmenis, jauniešu bezdarba līmenis, ilgtermiņa bezdarba īpatsvars un citi. Tāpēc sociālo rādītāju apkopojums ir arī noderīgs instruments, lai uzraudzītu dalībvalstu progresu, veidojot efektīvu saikni starp Eiropas pusgada procesu un pīlāru, uzlabojot personu ar invaliditāti stāvokli savās valstīs.
1. attēls: Sociālo rādītāju tablo
6. Sociālo rādītāju kopsavilkums un Eiropas pusgads: ES valstu snieguma uzraudzība, ņemot vērā sociālo pīlāru
Sociālo rezultātu apkopojums ir pieejams visās ES valodās:
https://composite-indicators.jrc.ec.europa.eu/social-scoreboard/
Pamatojoties uz reālās dzīves datiem, tā ļauj:
- Aplūkojiet ES dalībvalstu sniegumu sociālajos jautājumos laika gaitā;
- novērtēt un uzraudzīt progresu, kas panākts konverģences ceļā uz labākiem darba un dzīves apstākļiem Eiropā.
- salīdzināt katras no 28 dalībvalstīm sniegumu konkrētā brīdī.
- Izveidojiet savus grafikus, tabulas un kartes. Rezultātu tablo un tā rādītāji var palīdzēt jums noskaidrot. kā jūsu valstij veicas.. Pieejamie dati ļauj izvēlēties savu valsti un iegūt detalizētu pārskatu par tās situāciju attiecībā uz dažādiem rādītājiem.. Šie oficiālie dati var būt noderīgi jūsu interešu aizstāvības darbā valsts līmenī, vienlaikus informējot valdību par nepieciešamajām izmaiņām sociālajā politikā.
2. NODAĻA . 7. Kas ir Eiropas pusgada process?
Eiropas pusgads, kas tika ieviests 2010. gadā, ir ikgadējs politikas koordinācijas cikls Eiropas līmenī. Tas ir instruments, kas koordinē dalībvalstu ekonomikas politika visu gadu. Tajā aplūkotas ekonomiskās problēmas dažādās dalībvalstīs un sniegts ieteikumu kopums turpmākajiem 12-18 mēnešiem.
Eiropas pusgada process tika īpaši izstrādāts, lai koordinētu valstu centienus sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus attiecībā uz... gudra, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Patiešām, tas ir svarīgs process šīs stratēģijas mērķu (tā saukto stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu) uzraudzībai un ir... cieši saistīta ar pīlāra īstenošanu.
Eiropas pusgada process sniedz ieinteresētajām personām iespēju vērsties pie politikas veidotājiem ES un valstu līmenī, sniedzot ieskatu par to, kā uzlabot personu ar invaliditāti tiesības un stiprināt ES sociālo dimensiju.
Eiropas pusgada mērķi:
- nodrošināt stabilas valsts finanses (izvairīties no pārmērīga valsts parāda);
- novērst pārmērīgu makroekonomisko nelīdzsvarotību ES;
- atbalstīt strukturālās reformas;
- radīt vairāk darbavietu un izaugsmi;
- investīciju palielināšana.
Lai gan Eiropas pusgada procesā liela uzmanība tiek pievērsta ekonomikai, stratēģijas "Eiropa 2020" mērķi tika izstrādāti, lai atspoguļotu to, ka ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt "gudrs, ilgtspējīgs un iekļaujošs". Tāpēc šī procesa ietvaros tiek koordinēti arī centieni sociālās politikas jomā valsts līmenī.
8. Kā tas darbojas?
Gada politikas koordinācijas cikls sākas novembrī. Cikls beidzas nākamā gada oktobrī. Šajā procesā ir iesaistītas visas trīs ES iestādes, no kurām Eiropas Komisija un ES Padome ir vissvarīgākie dalībnieki ES līmenī.
Eiropas Komisijas loma
Katru gadu Komisija:
- Veic detalizētu katras valsts plānu analīzi. par tās budžeta, makroekonomikas un strukturālajām reformām.
- nodrošina ES valstu valdībām konkrētām valstīm adresēti ieteikumi nākamajiem 12-18 mēnešiem.
ES Padomes loma:
Padome apstiprina un oficiāli pieņem Eiropas Komisijas priekšlikumus.
9. Eiropas pusgada procesa grafiks
Rudens pakete novembrī aizsāk ikgadējo koordinācijas ciklu. Komisija nosaka ES vispārējās ekonomiskās prioritātes un sniedz ES valstīm politikas pamatnostādnes nākamajam gadam.
Rudens paketē ietilpst:
9.1. Preparāti
Eiropas Komisija publicē gada izaugsmes pētījumu un brīdināšanas mehānisma ziņojumu par nākamo gadu.
Portāls Komisijas gada izaugsmes pētījums nosaka ES vispārējās ekonomiskās prioritātes un piedāvā ES valstu valdībām politikas pamatnostādnes nākamajam gadam.[1]
Brīdināšanas mehānisma ziņojums ir skrīninga mehānisms, kura pamatā ir rādītāju apkopojums, kas ļauj noteikt valstis, kuras varētu skart ekonomiskā nelīdzsvarotība un kurās Eiropas Komisijai būtu jāveic padziļināts pārskats.[2]
Eiropas Komisija un ES Padome publicē citus attiecīgus sagatavošanās darbus, kuros izklāstītas ES vispārējās ekonomiskās prioritātes un ES valstīm sniegtas politikas pamatnostādnes nākamajam gadam.[3]
[1] Plašākai informācijai: https://ec.europa.eu/info/publications/2018-european-semester-annual-growth-survey_en
[2] Plašākai informācijai: https://ec.europa.eu/info/publications/2018-european-semester-alert-mechanism-report_en
[3] Plašākai informācijai: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-and-fiscal-policy-coordination/eu-economic-governance-monitoring-prevention-correction/european-semester/european-semester-timeline/setting-priorities_en
9.2. Politikas norādījumi
ES Padome apspriež gada izaugsmes pētījumu, nosaka vispārējās politikas pamatnostādnes un pieņem secinājumus.
Tā arī apspriež, vajadzības gadījumā groza un apstiprina Padomes ieteikuma projektu par eurozonas ekonomikas politiku.
Eiropas Parlaments arī apspriež Gada izaugsmes pētījumu un var publicēt savu iniciatīvas ziņojumu. Tas arī sniedz atzinumu par nodarbinātības pamatnostādnēm.
9.3. Valstu ziņojumi
Eiropas Komisija publicē Valstu ziņojumi par vispārējo ekonomisko un sociālo attīstību katrā ES valstī.. Dažās valstīs tie ietver padziļinātu pārskatu.
Ziņojumi aptver visas makroekonomiski vai sociāli nozīmīgās jomas un sniedz pārskatu par situāciju valstī. Tie ir . novērtēt katras ES valsts panākumus, kas gūti, risinot iepriekšējā gada ES ieteikumos identificētos un uzsvērtos jautājumus.
Dalībvalstis tiek aicinātas ņemt vērā valstu ziņojumos ietvertos secinājumus, sagatavojot valsts stabilitātes vai konverģences programmas un valsts reformu programmas..
9.4. Valsts reformu programmas
Visas ES valstis iesniedz savus valsts politikas plānus divu dokumentu veidā: valsts reformu programmas un stabilitātes/konverģences programmas:
- Stabilitātes un konverģences programmās ir izklāstīta dalībvalstu vidēja termiņa budžeta stratēģija;
- Valsts reformu programmās ir izklāstīti dalībvalstu strukturālo reformu plāni, kas vērsti uz izaugsmes un nodarbinātības veicināšanu.
Dalībvalstīm šīs programmas jāiesniedz līdz 15. martam.th aprīlī un vēlākais līdz aprīļa beigām.
Programmas sīki izklāstīt konkrētas politikas jomas, ko katra valsts īstenos, lai veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un novērstu/koriģētu nelīdzsvarotību.. Tās arī norāda valdības konkrētus plānus, lai ievērotu ES konkrētām valstīm adresētos ieteikumus un vispārējos fiskālos noteikumus.
9.5. Ieteikumi konkrētām valstīm
Izvērtējusi ES valdību plānus, Eiropas Komisija nāk klajā ar šādiem dokumentiem. katrai valstij ar konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem (CSR).kopā ar visaptverošu komunikācijas dokumentu. Katrai valstij adresētajos ieteikumos sniegtas katrai ES valstij pielāgotas politikas pamatnostādnes par šādiem jautājumiem kā veicināt nodarbinātību un izaugsmi, vienlaikus saglabājot stabilas valsts finanses, koncentrējoties uz mērķiem, kurus reāli iespējams sasniegt nākamo 12-18 mēnešu laikā.
Ieteikumi pielāgo ES līmeņa prioritātes, kas noteiktas stratēģijā "Eiropa 2020").
Ieteikumus apspriež ES Padomē pārstāvētās valdības, jūnijā samitā tos apstiprina ES līderi, un jūlijā tos oficiāli pieņem valstu finanšu ministri.
9.6. Ieteikumu īstenošana praksē: valsts pusgads
Atlikušajos sešos gada mēnešos, ko dažkārt dēvē par "valsts pusgadu", dalībvalstis ņem vērā ieteikumus, izstrādājot nākamā gada valsts budžetu.
Valstu valdības iekļauj ieteikumus savos reformu plānos un nākamā gada valsts budžetos.
Komisija novērtē šos plānus, ņemot vērā Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības, kas ir noteikumu kopums, kura mērķis ir nodrošināt, lai ES valstis nodrošinātu stabilas valsts finanses un koordinētu savu fiskālo politiku. Novembrī Komisija sniedz oficiālu atzinumu par katru plānu, lai tās norādījumus varētu ņemt vērā, kad tiek pabeigta valstu budžetu sagatavošana.
Gada beigās dalībvalstis pieņem savus valsts budžetus.
9.7. Nākamā cikla sākums
Šis cikls atkal sākas gada beigās, kad Eiropas Komisija savā gada izaugsmes pētījumā nākamajam gadam atkal sniedz pārskatu par ekonomisko situāciju.
Komisija sāk pētīt, kā atsevišķas valstis ir īstenojušas saņemtos ieteikumus.
2. attēls: Eiropas pusgada procesa kalendārs
10. Sociālais pīlārs un Eiropas pusgads
Politikas vadlīnijas un ieteikumus par ierosinātajiem 20 sociālā pīlāra politikas principiem var īstenot Eiropas pusgada procesā., jo taisnīgākas Eiropas veidošana un tās sociālās dimensijas stiprināšana pašlaik ir galvenās prioritātes.
Kā minēts iepriekš, pīlāram ir pievienots "sociālo rezultātu apkopojums", kas seko līdzi tendencēm un rezultātiem ES valstīs jomās, kas saistītas ar pīlāra principiem..
Šis pīlārs var ietekmēt Eiropas pusgada procesa rezultātus, jo īpaši valstu ziņojumus, konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, valstu reformu programmas un stabilitātes un konverģences programmas.
Īpaši, izstrādājot valstu ziņojumus un konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, Komisija var pievērst uzmanību sociālā pīlāra principiem. Tieši šajā jomā NDV var sniegt ieguldījumu, datus, informāciju un argumentus, kas izceļ konkrētas sociālās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki! Varat izmantot sociālo rezultātu tablo, lai novērtēt, cik lielā mērā cilvēki jūsu valstī saskaras ar sociālām problēmām.
11. Kā NAD var iesaistīties praksē?
Pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga loma, nodrošinot Eiropas pusgada procesā iesaistītajām iestādēm jaunākos datus un informāciju par problēmām valsts, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī praktiskus ieteikumus.. NAD, kas vēlas iesaistīties, ir jāveic turpmāk minētie pasākumi un jāsniedz EUD attiecīgā informācija, lai to varētu nodot attiecīgajām Eiropas Komisijas amatpersonām:
NAD ir iespēja sniegt ieguldījumu valstu ziņojumos. Ietekme no vietas var palīdzēt semestra procesu padarīt atbilstošāku reālajai situācijai konkrētajā valstī. Ko darīt? Veiciet šos soļus:
- Ievērojiet aprakstīto laika grafiku, lai noskaidrotu, vai jums ir laiks, kad iesaistīties šajā procesā. Pirms valstu ziņojumu publicēšanas ir nepieciešams jūsu ieguldījums! Tas nozīmē, ka mums ir jāsaņem jūsu ieguldījums vēlākais līdz decembra vidum, lai Eiropas Komisija varētu to izvērtēt pirms ziņojumu publicēšanas martā!
- Ja jums vēl ir laiks rakstīt ieguldījumu valsts ziņojumā, izmantot sociālo rādītāju tabulu, lai noteiktu konkrētas problēmas, ar kurām saskaras jūsu valsts un kuru risināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas un reformas jūsu valsts sistēmās.. Identificēt pareizās sociālās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki ar invaliditāti. Tikai tad, izmantojot konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, varētu veicināt pareizus politikas pasākumus šo problēmu risināšanai. Paturiet prātā, ka, pat ja jūsu ieguldījums tiks publicēts valsts ziņojumā, tas negarantē, ka tas vēlāk tiks pārveidots par konkrētai valstij adresētu ieteikumu, jo tie ir ļoti ierobežoti un parasti ir diezgan vispārīgi. Tomēr lieli jautājumi, kas nav iekļauti konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, var tikt iekļauti valsts ziņojumā. Jūsu argumentu pamatošanai var izmantot citus oficiālos statistikas datus.
- Noteikt, ar kuriem pīlāra principiem ir saistītas esošās problēmas. Saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju sociālajā pīlārā ietvertie principi un tiesības tiks izvērtēti turpmākajos Eiropas pusgada ciklos. un dažas konkrētas ar pīlāru saistītas tēmas tiks izvērtētas sīkāk.
- Sūtiet savus novērojumus un viedokļus EUD politikas grupai.
- EUD pārsūtīs šo informāciju attiecīgajām Eiropas Komisijas amatpersonām.
Jūs varat sazināties ar EUD jebkurā laikā, lai apspriestu savu dalību!
Latviešu valoda 
English (UK) 
Български 
Čeština 
Dansk 
Nederlands 
Eesti 
Suomi 
Français 
Deutsch 
Ελληνικά 
Magyar 
Italiano 
Lietuvių kalba 
Polski 
Português 
Română 
Slovenčina 
Slovenščina 
Español 
Svenska