COSP15 Pilsoniskās sabiedrības forums

COSP

Pilsoniskās sabiedrības forumu pirms ANO COSP (Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu konferences) rīkoja Starptautiskā invalīdu alianse (IDA), un tajā piedalījās invalīdu organizācijas (DPO) no visas pasaules. IDA izpilddirektors Vladimirs Čuks atklāja Pilsoniskās sabiedrības forumu, kurā notika vairākas paneļdiskusijas par svarīgākajām tēmām: 

Plenārsēde: Darbs kopā par personu ar invaliditāti tiesībām - starptautiskā sadarbība: 

Somijas Ārlietu ministrijas pastāvīgā valsts sekretāre Jukka Salovaara (Somija pašlaik ir ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām prezidējošā valsts) teica ievadvārdus par pašreizējo situāciju personu ar invaliditāti jomā saistībā ar pašreizējo karu Ukrainā un pandēmiju. Tika uzsvērts, cik svarīgi ir jēgpilni iesaistīt personas ar invaliditāti CRPD īstenošanas plānošanā. 

IDA priekšsēdētājs Yannis Vardakastanis minēja, ka mums ir jāstrādā pie jaunas kustības par invaliditāti izveides, jo kopš Kovid-19 pandēmijas uzliesmojuma, kā arī klimata krīzes pieaugošās nopietnības ir radušies jauni izaicinājumi un sasniedzamie mērķi. Runājot par situāciju Ukrainā, Vardakastanis kungs paskaidroja, ka IDA un tās locekļi gatavo pieeju, lai uzņemtos iniciatīvu, lai ārkārtas situācijās reaģētu ar invaliditāti. Otrkārt, Vardakastanis kungs uzsvēra nepieciešamību visos līmeņos vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanā saistībā ar klimata pārmaiņām. Pagājušajā gadā pirmo reizi Apvienoto Nāciju Organizācijas 26. pušu konferencē (COP26), kas notika Glāzgovā, piedalījās oficiāla delegācija, kurā bija pārstāvēti cilvēki ar invaliditāti. ANO COP ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) augstākā lēmējinstitūcija, kurā visas konvencijas dalībvalstis pārskata konvencijas īstenošanu. Tomēr, lai īstenotu šos mērķus, ir jāpalielina spējas, finanšu un institucionālie resursi. Saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām valstīm, kas ir konvencijas puses, ir stingrs pienākums nodrošināt, lai starptautiskās sadarbības centieni būtu iekļaujoši un pieejami personām ar invaliditāti. Vardakastanis teica, ka šīs sesijas mērķis ir uzsvērt šo pienākumu un parādīt, ko tas nozīmē praksē. 

CRPD komitejas priekšsēdētāja Rosemary Kayess kundze norādīja, ka starptautiskajā sadarbībā ir nepieciešama cilvēktiesību pieeja, nodrošinot aktīvu personu ar invaliditāti iesaisti. CRPD 32. pantā noteikts, ka valstīm, kas ir konvencijas puses, ir jāapsver, kā personas ar invaliditāti var īstenot savas tiesības starptautiskās sadarbības kontekstā, un jāīsteno savas darbības tā, lai visas cilvēktiesības tiktu ievērotas, aizsargātas un īstenotas.  

Pasaules Nedzirdīgo federācijas (WFD) prezidents un IDA ģenerālsekretārs Dr. Džozefs Murejs (Dr. Joseph Murray) sniedza paziņojumu šai sesijai. Dr. Murray atklāja, sakot, ka pandēmijas laikā WFD sadarbība ar tās biedriem ir mainījusies un kļuvusi daudz interaktīvāka. Šis jaunais darbs ir nozīmējis plašāku informācijas apmaiņu. Dr. Murray uzsvēra Konvencijas 21. panta nozīmi, lai nodrošinātu zīmju valodu atzīšanu un veicināšanu , tomēr līdz šim daudzas CRPD parakstītājvalstis to nav īstenojušas, piemēram, Āfrikā un Āzijā. Dr. Murray turpināja, ka Ukrainā WFD vēlējās nodrošināt, lai nedzirdīgie bēgļi saņemtu atbalstu jau no paša sākuma, un tas bija iespējams, pateicoties sadarbībai ar Ukrainas Nedzirdīgo biedrību. Tiešā sadarbība ar nedzirdīgo kopienām ir bijusi svarīga. Dr. Murray nobeidza, sakot, ka turpmāk ir svarīgi veicināt starptautisko sadarbību, nodrošinot, ka NVO un valdības sadarbojas, lai atbalstītu zīmju valodas atzīšanu un tiesības lietot zīmju valodu, kā arī īstenotu budžeta pasākumus, lai nodrošinātu, ka zīmju valodas tiek uzskatītas par prioritāti.  

Iespēju izmantošana, lai panāktu progresu deinstitucionalizācijas jomā: 

Bhargavi Davar kundze, TCI (Transforming Communities for Inclusion) izpilddirektore, Globālās koalīcijas par deinstitucionalizāciju (DI) izpilddirektore, atklāja šo sesiju, norādot, ka tikko tika publicētas šīs koalīcijas vadlīnijas, ar kurām DI un citas ieinteresētās personas var iepazīties un sniegt atsauksmes līdz šī mēneša beigām. Davar kundze uzsvēra, ka ir nepieciešama neatkarīga dzīve un iekļaušana, taču pašlaik netiek darīts pietiekami daudz. 

Zināšanu apmaiņa iekļaujošai izglītībai digitālajās klasēs: 

Diskusiju vadīja Džeimss Tērstons (James Thurston), Globālās iniciatīvas par iekļaujošu IKT (G3-ICT) viceprezidents globālās stratēģijas un attīstības jautājumos, kurš atklāja diskusiju, uzdodot paneļdiskusijas dalībniekiem šādu jautājumu: "Kāds ir pašreizējais stāvoklis iekļaujošas izglītības jomā jūsu valstī?" Uz to Peru politiķis Braiens Rasela Mujica (Bryan Russell Mujica) atbildēja, ka Peru izglītība joprojām nav pieejama zīmju valodā, un ir ļoti svarīgi, lai iestādes to risinātu. Praveena Sukhraj-Ely kundze, Dienvidāfrikas Nacionālā tieslietu departamenta direktore, atbildēja, ka iekļaušana attiecībā uz tehnoloģijām klasēs ir ļoti atšķirīga skolēniem pasaules dienvidos. Ir atzīts, ka jaunattīstības valstīs tehnoloģijas ir devušas lielas iespējas bērniem ar invaliditāti. Tomēr tehnoloģijas vien nevar nodrošināt iekļaujošu izglītību visiem, kā noteikts 4. ilgtspējīgas attīstības mērķī, ir vajadzīgs holistisks risinājums.  

Dr. Džozefs Murejs (Dr Joseph Murray), WFD prezidents, sniedza svarīgu ieguldījumu, sniedzot nedzirdīgo perspektīvu. Dr. Murrejs paskaidroja, ka WFD vēlas uzzināt vairāk par to, kas darbojās Kovid-19 digitālās pārejas laikā, lai saprastu, kā to labāk atjaunot, atzīstot kopējo atbildību par iekļaujošu digitālo izglītību. Dr. Murray turpināja, ka nedzirdīgo nacionālās asociācijas un reģionālie tīkli uzrāda ļoti atšķirīgu piekļuvi tehnoloģijām un zīmju valodai. Dr. Murray pieminēja, ka nedzirdīgie izglītojamie bieži vien ir atstāti novārtā šajā pārmaiņā, jo viņu izglītībā zīmju valodas ir maz vai tās nav vispār. Skolotāji, kas strādā zīmju valodas izglītības iestādēs, cīnījās ar digitālajām pārmaiņām. Dr. Murray aicināja iegūt ticamus datus par Covid-19 ietekmi uz iekļaujošo izglītību, sadalot tos pēc vecuma, dzimuma un invaliditātes veida. OPD un personām ar invaliditāti tie ir jāizvērtē, lai nodrošinātu, ka tie precīzi atspoguļo ietekmēto personu tiesības. 

Pasaules Neredzīgo savienības ģenerālsekretāre Diāna Stentofta uzsvēra, ka izglītība ieiet jaunā digitālajā arēnā. Stentoft kundze uzsvēra, ka, ja izglītība ir pieejama, personām ar invaliditāti ir labas izredzes vēlāk gūt panākumus nodarbinātības jomā, tādējādi samazinot viņu pakļautību nabadzībai. CRPD 24. pantā ir skaidri noteiktas personu ar invaliditāti tiesības uz iekļaujošu izglītību, tostarp tiesības uz digitālo klasi. Visbeidzot, Stentoft kundze minēja, cik svarīgi ir iekļaut personas ar invaliditāti, lemjot par jauniem izglītības veidiem, un uzklausīt to personu viedokli, kuras tik ļoti paļaujas uz iekļaušanu, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā. 

Seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības personām ar invaliditāti: 

Eiropas Invaliditātes foruma (EDF) viceprezidente Ana Pelaez Narvaez atklāja, sakot, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti bieži cieš no sliktas izturēšanās, un tas ļoti negatīvi ietekmē viņu seksuālo un reproduktīvo veselību. Bieži vien sievietes ar invaliditāti tiek nepamatoti uzskatītas par tādām, kas nespēj būt mātes vai dzīvot kopā ar partneri. Tādējādi sievietes un meitenes ar invaliditāti ir ļoti diskriminētas. Viņas reti saņem izglītību par ģimenes plānošanu vai par to, kā atpazīt pārkāpumus. Bieži vien viņas nezina, kādu palīdzību var saņemt. Trūkst informācijas šo sieviešu un meiteņu ģimenēs, kā arī to cilvēku vidū, kuri piedāvā profesionālus pakalpojumus, kas sniedz sanitāro veselību. 

Maulani Rotinsulu kundze, Indonēzijas Sieviešu ar invaliditāti asociācijas priekšsēdētāja, norādīja, ka Indonēzijā trūkst reproduktīvās veselības un pusaugu meiteņu izglītības. Reproduktīvās tiesības valdība joprojām uzskata par tabu tēmu. Līdz ar to meitenēm ar invaliditāti trūkst kontracepcijas pakalpojumu. Ir ļoti svarīgi, lai meitenēm ar invaliditāti tiktu nodrošināta seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība.  

CREA Programmu un inovāciju nodaļas vadītāja Agniezska Krol uzsvēra, ka seksuālās un reproduktīvās veselības tiesības ir ļoti svarīgas personu ar invaliditāti labklājībai un cilvēktiesībām. Jautājumi, kas saistīti ar reprodukciju un seksualitāti, ir aktuāli personām ar invaliditāti, tomēr strukturālās diskriminācijas un aizspriedumu dēļ šajā jomā joprojām pastāv šķēršļi. Krol kundze minēja, ka mums ir ļoti svarīgi padziļināt izpratni un atbalstu dzimumu un daudzveidības un invaliditātes taisnīguma krustpunktā.  

Pilsoniskās sabiedrības forums 15^th COSP sesijā tika izskatīti vairāki svarīgi un aktuāli jautājumi, ar kuriem saskaras sabiedrība ar invaliditāti. Konkrēti nedzirdīgo kopienai ir ļoti svarīgi, lai viņi turpinātu risināt tādus jautājumus kā klimata krīze un starptautiskā sadarbība. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir ļoti svarīgi, lai lēmumi par šo jautājumu risināšanu netiktu pieņemti izolēti, atsevišķi, bet gan būtu nepieciešama holistiska pieeja, jo ir izvirzītas vairākas savstarpēji saistītas problēmas.

Izdrukāt šo lapu